Filips Džonsons
| ||||||||||||
Filips Korteljū Džonsons (angļu: Philip Cortelyou Johnson, dzimis 1906. gada 8. jūlijā, miris 2005. gada 25. janvārī) bija amerikāņu arhitekts. 20. gadsimta vidū bija viens no redzamākajiem internacionālā stila pārstāvjiem ASV, vēlāk pievēršoties postmedernisma arhitektūrai. 1979. gadā kļuva par pirmo Prickera balvas ieguvēju. Ņujorkas Modernās mākslas muzeja Arhitektūras un dizaina nodaļas dibinātājs un pirmais direktors.
Džonsona darbu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Glass House, Ņukanaana, Konektikuta, 1949
Sheldon Museum of Art, Linkolna, Nebraska, 1963
Kunsthalle Bielefeld, Bīlefelde, Vācija, 1968
John Fitzgerald Kennedy Memorial, Dalasa, Teksasa, 1970
Crystal Cathedral, Gardengrova, Kalifornija, 1980
550 Madison Avenue, Ņujorka, Ņujorka, 1984
One Detroit Center, Detroita, Mičigana, 1993
Puerta de Europa, Madride, Spānija, 1996
_from_NE_1.JPG)
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Filips Džonsons.- Encyclopædia Britannica ieraksts (angliski)
 | Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|