Fostera osta
| Fostera osta | |
|---|---|
 | |
  Fostera osta |
|
| Atrodas | .svg){kind=small} Antarktika
|
| Ietilpst | Disepšena |
| Koordinātas | 62°57′0″S 60°39′0″W / 62.95000°S 60.65000°WKoordinātas: 62°57′0″S 60°39′0″W / 62.95000°S 60.65000°W |
| Lielākais garums | 10 km |
| Lielākais platums | 7 km |
| Lielākais dziļums | 160 m |
Fostera osta (angļu: Port Foster, spāņu: Puerto Foster) ir ap 10 km garš un līdz 7 km plats līcis Disepšenas salā Antarktikā. Līci veido applūdusi vulkāna kaldera, ko ar Brensfīlda šaurumu savieno ap 550 m platais šaurums Neptūna Plēšas. Jau kopš salas atklāšanas laikiem Fostera osta un tās krastā esošie līcīši tiek uzskatīti par vienām no drošākajām enkurvietām Antarktikā.
Disepšenas salas iekšējo līci 1820. gada 15. novembrī atklāja Natenjels Pālmers, bet nokartēja Roberts Faildss 1821. gadā. Līcis sākotnēji saukts par Disepšenas ostu (Deception Harbour) vai Viljama ostu (Port William) pēc Viljama Smita brigas Williams, kā arī kļūdaini dēvēta par Jenkiju ostu (Yankee Harbour; īstā Jenkiju osta atrodas Griničas salas piekrastē). Pēc 1938. gada nodēvēta tagadējā vārdā par godu britu zinātniekam Henrijam Fosteram, kurš 1929. gadā Svārsta līcī veica svārsta gravimetrijas un magnētisma novērojumus.[1]
1948. gadā Fumarolu līča krastā ostas rietumos tika izveidota Argentīnas polārstacija Desepsjona, 1955. gadā Svārsta līcī ostas ziemeļaustrumos — Čīles polārstacija Presidente Pedro Agirre Serda (nopostīta 1967. gada vulkāna izvirdumā), bet 1989. gadā 1 km no Desepsjonas — Spānijas polārstacija Gabrjela de Kastilja. 1986. gadā diviem areāliem ostas ziemeļaustrumos tika piešķirts speciāli aizsargājamas teritorijas statuss ilgtermiņa bentosa izpētei (ASPA Nr. 145).[2]