Frīdrihs Žiglevics

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Frīdrihs Žiglevics
Personīgā informācija
Dzimis 1883. gada 10. aprīlī
Rīga, Vidzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1941. gada 18. novembrī (58 gadi)
Krievijas PFSR (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Tautība latvietis
Nodarbošanās rēderis

Frīdrihs Žiglevics (1883—1941) bija latviešu rēderis. Latvijas Finanšu ministrijas Jūrniecības departamenta ekspluatācijas nodaļas pirmais vadītājs (1919). 1939. gadā pārņēma kuģu kompānijas "Brāļi Zēbergi" un A/S "Latvijas Beļģijas līnija" kuģus.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1883. gada 10. aprīlī Rīgā Jāņa Žiglevica ģimenē. Mācījās Rīgas pilsētas reālskolā. Latvijas brīvības cīņu laikā 1919. gadā noorganizēja un vadīja Finanšu ministrijas Jūrniecības departamenta ekspluatācijas nodaļu, no kuras izveidojās Valsts kuģu pārvalde. Bija Saimniecisko darbinieku apvienības (SDA) dalībnieks (1931).[1] Pēc vācbaltiešu izceļošanas bija kuģu firmas "Brāļi Zeeberģi" līdzvadītājs (1939—1940) kopā ar dēlu Egonu Žiglevicu (1909—1943).[2]

1941. gada 14. jūnija deportācijas laikā kopā ar dēlu Egonu apcietināts un aizvests uz KPFSR, kur gājis bojā 1941. gada 18. novembrī.[3]

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pārņemtie Zēbergu kuģi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Sigulda" (1999 BRT), pēc Latvijas okupācijas Otrā pasaules kara sākumā pārgāja PSRS īpašumā. Nogremdēts Sarkanās armijas Tallinas garnizona evakuācijas laikā 1941. gada augusta beigās.
  • "Krimulda" (1970 BRT), kompānijas īpašumā no 1921. gada. Nogremdēts Baltijas jūrā uz ziemeļiem no Hījumā salas 1941. gada 30. jūnijā.
  • "Skrunda" (2585 BRT), no 1928. gada kompānijas "Brāļi Zēbergi" īpašumā. Pēc Latvijas okupācijas Otrā pasaules kara sākumā pārgāja PSRS īpašumā. Nogremdēts Sarkanās armijas Tallinas garnizona evakuācijas laikā 1941. gada 30. augustā.
  • "Kandava" (1926 BRT), no 1924. gada kuģniecības A/S "Latvijas-Beļģijas līnija" īpašumā. Otrā pasaules kara sākumā 1939. gada decembrī kuģi arestēja Vācijā, bet tad atļāva turpināt ceļu uz Latviju. 1940. gada novembrī kuģi pārņēma "Latvijas Valsts kuģniecība", bet tikai 1941. gada janvārī uz tā uzvilka PSRS karogu. Pēc Ventspils ieņemšanas 1941. gada jūlijā to konfiscēja Vācijas kara flotes vajadzībām un pārdēvēja par Düna ("Daugava"). 1943. gada janvārī A. Zēbergs to atguva, bet jau aprīlī kuģis uzskrēja uz mīnas Lingenfjordā pie Tromses un nogrima ar 19 cilvēkiem uz borta.[4]
  • "Kuldīga" (1978 BRT), no 1925. gada kuģniecības A/S "Latvijas-Beļģijas līnija" īpašumā. Otrā pasaules kara sākumā 1939. gada oktobrī kuģi arestēja Vācijā, bet tad atļāva atgriezties Latvijā. 1939. gada decembrī to nopirka Frīdrihs Žiglevics, 1940. gada novembrī kuģi pārņēma "Latvijas Valsts kuģniecība", bet tikai 1941. gada februārī uz tā uzvilka PSRS karogu. Pēc Ventspils ieņemšanas 1941. gada jūlijā to konfiscēja Vācijas kara flotes vajadzībām. 1942. gada janvārī A. Zēbergs to atguva un pārdēvēja par Preussisch Holland. 1945. gadā piedalījās bēgļu evakuācijā no Kurzemes. Pēc kara beigām 1947. gada martā kuģi nodeva latviešu kapteinim H. Libertam (strādāja britu kuģniecībā Mathwin & Son), kas to pārdēvēja atpakaļ par "Kuldīgu". 1947. gada oktobrī PSRS pieprasīja kuģi atdot, tomēr A. Zēbergs izcīnīja savai kuģniecībai Beltyne Shipping Co tiesības uz kuģi un pārdēvēja to par Beltyne. 1956. gadā kuģi ar vārdu ZANNIS pārdeva Panamā reģistrētajai kompānijai 'Zannis Cie. Navierra SA', 1959. gadā kuģis uzskrēja uz rifa pie Portsudānas (Port Sudan), taču sasniedza ostu un tika pārdots kādai Honkongas kompānijai.[5]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Dažas konservatīvisma ideoloģijas skices – 5. daļa
  2. biographien.lv
  3. nekropole.info
  4. «warsailors.com». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 18. jūlijā. Skatīts: 2016. gada 18. novembrī.
  5. warsailors.com