Ventspils
- Šis raksts ir par pilsētu. Par dzelzceļa staciju skatīt rakstu Ventspils (stacija).
| Ventspils | |||
|---|---|---|---|
| Valstspilsēta | |||
 Livonijas ordeņa pils | |||
| |||
  Ventspils | |||
| Koordinātas: 57°23′26″N 21°34′24″E / 57.39056°N 21.57333°EKoordinātas: 57°23′26″N 21°34′24″E / 57.39056°N 21.57333°E | |||
| Valsts |
 Latvija | ||
| Pilsētas tiesības | kopš 1378. gada | ||
| Citi nosaukumi | |||
| Administrācija | |||
| • Domes priekšsēdētājs | Jānis Vītoliņš (Latvijai un Ventspilij) | ||
| Platība[1] | |||
| • Kopējā | 58,0 km2 | ||
| • sauszeme | 51,1 km2 | ||
| • ūdens | 6,9 km2 | ||
| Iedzīvotāji (2021)[2] | |||
| • kopā | 33 372 | ||
| • blīvums | 653,3 iedz./km2 | ||
| Laika josla | EET (UTC+2) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | ||
| Pasta indeksi | LV-36(01-21) | ||
| Mājaslapa |
www | ||
 Ventspils Vikikrātuvē | |||
Ventspils (izrunā: ['væntspils][nepieciešama atsauce]) ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām, liela Baltijas jūras ostas pilsēta. Tās nosaukums cēlies no Ventas upes, kas plūst cauri pilsētai. Ar gandrīz 41 tūkstoti iedzīvotāju Ventspils ir sestā lielākā pilsēta valstī.
Ventspils ir nozīmīga ar savu neaizsalstošo ostu, kurā tiek pārkrauts liels daudzums naftas, kālija sāls un citu resursu. Galvenais pilsētas ieņēmumu avots ir tranzīts, kas ir ļāvis pilsētai strauji attīstīties pēc Latvijas neatkarības atgūšanas.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Līdz 1230. gadam Ventas upes grīva bija kuršu ķēniņa Lamekina valsts sastāvā ar nosaukumu Saggara. Winda kā Livonijas ordeņa pils Ventas grīvā pirmoreiz minēta 1290. gadā, bet baznīca 1298. gadā.[4] Livonijas ordeņvalsts laikos Ventspils bija Hanzas savienības locekle.
Kurzemes un Zemgales hercogistes, sevišķi hercoga Jēkaba laikā (1642-1682) bija svarīga ostas pilsēta un kuģubūves centrs. Šajā laikā tika uzbūvēti 44 karakuģi un 79 tirdzniecības kuģi, no kuriem daļa tika pārdoti citām Eiropas valstīm. Pēc Lielā Ziemeļu kara ievazātajā mēra epidēmijā 1710. gadā gāja bojā vairums pilsētas iedzīvotāju, pilsēta panīka un tās ienākumu pamatavots bija zvejniecība. Pēc 1795. gada hercogistes inkorporācijas Krievijas impērijā tā bija Ventspils pilskunga tiesas (Hauptmannschaft Windau) centrs un visas Ziemeļkurzemes pārvaldes centrs. 1904. gadā atklāja Ventspils-Ribinskas dzelzceļa līniju un eksportosta tika pārcelta uz Ventas upes labo krastu, kur uzbūvēja lielu labības elevatoru un saldētavu sviesta uzglabāšanai. Pilsētas uzplaukumu pārtrauca Pirmais pasaules karš, kad karadarbības dēļ Krievijas varas iestādes steidzīgi evakuēja vērtīgas ostas iekārtas un lielu daļu iedzīvotāju. Pēc Otrā pasaules kara Ventspils kļuva par PSRS tranzīta un zvejniecības ostu, bet vēlāk par lielāko PSRS naftas un naftas produktu eksportostu.
Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas notika strauja pilsētas un ostas attīstība, Ventspils veidojās ne vien par attīstītu tranzīttirdzniecības, bet arī par iecienītu tūrisma vietu.
Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|
|
|
Etniskais sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Iedzīvotāju etniskais sastāvs Ventspilī 2020. gadā.[5] | kopā 33 906 Latvieši
Krievi
Ukraiņi
Baltkrievi
Čigāni
Cita un neizvēlēta
| ||||||||||||||||||
| Tautība | Procenti | Iedz. skaits | |||||||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Latvieši | 59,4% | 20 143 | |||||||||||||||||
| Krievi | 25,9% | 8 778 | |||||||||||||||||
| Ukraiņi | 4,4% | 1 492 | |||||||||||||||||
| Baltkrievi | 4,2% | 1 410 | |||||||||||||||||
| Čigāni | 1,4% | 491 | |||||||||||||||||
| Cita vai neizvēlēta | 4,7% | 1 592 | |||||||||||||||||
Tautas skaitīšanas dati (1863-2011)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| gads | iedzīvotāji kopā | latvieši | krievi | baltkrievi | ukraiņi | poļi | lietuvieši | ebreji | čigāni | igauņi | vācieši | tatāri | pārējie |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 1863 | 3701 | 706 | 232 | +krievi | +krievi | 61 | 7 | 866 | 0 | nez. | 1821 | 0 | 8 |
| 1881 | 5872 | 2217 | 237 | +krievi | +krievi | 16 | 7 | 1407 | 0 | nez. | 1978 | 0 | 10 |
| 1897 | 7127 | 4131 | 186 | 1 | 11 | 23 | 16 | 793 | 0 | 21 | 1937 | 1 | 7 |
| 1925 | 16384 | 13419 | 199 | 15 | nez. | 136 | 132 | 1276 | nez. | 39 | 1018 | nez. | 150 |
| 1930 | 17253 | 14244 | 209 | 47 | nez. | 128 | 91 | 1275 | nez. | 36 | 1081 | nez. | 142 |
| 1935 | 15671 | 13078 | 136 | 56 | nez. | 117 | 76 | 1246 | nez. | 25 | 728 | nez. | 209 |
| 1959 | 27420 | 16572 | 7893 | 1084 | 744 | 284 | 142 | 194 | nez. | 39 | nez. | nez. | 468 |
| 1979 | 47994 | 22806 | 17320 | 2839 | 2724 | 526 | 329 | 157 | nez. | nez. | nez. | nez. | 1293 |
| 1989 | 50646 | 21766 | 19934 | 2955 | 3237 | 516 | 339 | 122 | 978 | 52 | 62 | 195 | 490 |
| 2000 | 43928 | 22658 | 14042 | 2285 | 2325 | 525 | 356 | 55 | 1033 | 44 | 102 | 117 | 386 |
| 2011 | 38750 | 22045 | 11136 | 1673 | 1693 | 396 | 319 | 32 | 829 | 31 | 82 | 74 | 440 |
Venti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2011. gada oktobrī Ventspils pilsēta laida apgrozībā savu valūtu — ventus — ar 6 dažādiem nomināliem: 5; 10; 20; 50,100 un 500. 100 ventu atbilda 1 Latvijas latam, bet tie neaizstāja Latvijas nacionālo valūtu latu. Šobrīd 100 ventu atbilst 1 €, bet neaizstāj vienoto Eirovalūtu.
Venti ir nemonetārs norēķināšanās līdzeklis Ventspilī. Venti ir vietējā naudas vienība, kas sniedz privilēģijas, apmeklējot dažādas aktīvās atpūtas un izklaides vietas, tūrisma objektus un kafejnīcas Ventspilī. Uz visām ventu naudas zīmēm ir attēlotas govis, kuras savulaik veidojuši ievērojamākie Latvijas mākslinieki starptautiskajam mākslas un mecenātisma projektam "Ventspils Govju parāde 2002". Uz ventiem attēlotās govis ir izvietotas Ventspils pilsētvidē un joprojām ir tūristu iecienītākie apmeklēšanas objekti.
Ventspilī dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Freds Rebels (dzimis Paulis Sproģis; 1886—1968), burātājs, dēkainis
- Teodors Spāde (1891—1970), Latvijas jūras kara flotes komandieris (1931-1940), admirālis
- Jānis Tīdemanis (1897—1964), gleznotājs
- Fricis Kaņeps (1916—1981), futbolists
- Imants Ramiņš (1943), komponists
- Baiba Rivža (1949), politiķe
- Andris Daņiļenko (1959), mūziķis
- Ģirts Valdis Kristovskis (1962), politiķis
- Zane Jančevska (1964), aktrise
- Sandis Prūsis (1965), bobslejists
- Gundars Vētra (1967), basketbolists
- Ēriks Rags (1975), šķēpmetējs
- Jānis Stībelis (1976), dziedātājs
- Gatis Gūts (1976), bobslejists
- Sandis Buškevics (1977), basketbolists
- Normunds Pūpols (1984), augstlēcējs
- Ingus Janevics (1986), soļotājs
Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Tēls kultūrā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Krievu dzejnieks Antons Ņečajevs Ventspils pilsētai veltīja dzejoļu ciklu "Dzintara mākonis".[6][7]
Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__ENV__DR__DRT/DRT010/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 25 februāris 2021.
- ↑ 2,0 2,1 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRD060/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 15 jūnijs 2021.
- ↑ «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās, 21 attīstības centrā un novados». Centrālā statistikas pārvalde. 2020. Skatīts: 2020. gada 19. septembrī.
- ↑ Latvijas pilsētas. Preses nams. 1999. ISBN 9984-00-357-4.
- ↑ Iedzīvotāju skaits pašvaldībās pēc nacionālā sastāva. Centrālās statistikas pārvaldes datubāzes dati 2020. gada 30. novembrī.
- ↑ Журнал "Зеркало" "Облако янтаря"
- ↑ Журнал "Ликбез" "Облако янтаря"
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ventspils.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
- Pilsētas mājaslapa
- Ventspils fotogrāfijas
- Fotopastaiga pa Ventspili
- Ventspils augsto tehnoloģiju parks
- Ventspils portāls par un ap dzīvi Ventspilī
| ||||||||||
| ||||||||||||||
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|