Ventspils

Ventspils
Ventspils;
	Valstspilsēta
	Livonijas ordeņa pils
; Karogs	; Ģerbonis
	Ventspils
	Koordinātas: 57°23′26″N 21°34′24″E / 57.39056°N 21.57333°EKoordinātas: 57°23′26″N 21°34′24″E / 57.39056°N 21.57333°E
Valsts	Latvija
Pilsētas tiesības	kopš 1378. gada
Citi; nosaukumi	lībiešu: Vǟnta; zviedru: Windo; vācu: Windau; krievu: Виндава; poļu: Windawa;
Administrācija
• Domes priekšsēdētājs	Jānis Vītoliņš (Latvijai un Ventspilij)
Platība
• Kopējā	58,0 km2
• sauszeme	51,1 km2
• ūdens	6,9 km2
Iedzīvotāji (2021)
• kopā	33 372
• blīvums	653,3 iedz./km2
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Pasta indeksi	LV-36(01-21)
Mājaslapa	www.ventspils.lv
	Ventspils Vikikrātuvē

Ventspils (izrunā: ['væntspils]^[4]) ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām, liela Baltijas jūras ostas pilsēta. Tās nosaukums cēlies no Ventas upes, kas plūst cauri pilsētai. Ar gandrīz 41 tūkstoti iedzīvotāju Ventspils ir sestā lielākā pilsēta valstī.

Ventspils ir nozīmīga ar savu neaizsalstošo ostu, kurā tiek pārkrauts liels daudzums naftas, kālija sāls un citu resursu. Galvenais pilsētas ieņēmumu avots ir tranzīts, kas ir ļāvis pilsētai strauji attīstīties pēc Latvijas neatkarības atgūšanas.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Ventspils vēsture

Līdz 1230. gadam Ventas upes grīva bija kuršu ķēniņa Lamekina valsts sastāvā ar nosaukumu Saggara. Winda kā Livonijas ordeņa pils Ventas grīvā pirmoreiz minēta 1290. gadā, bet baznīca 1298. gadā.^[5] Livonijas ordeņvalsts laikos Ventspils bija Hanzas savienības locekle.

Ventas grīva ap 1600. gadu. Saskatāma pilsēta (Windo), pils, kuģubūvētava un osta ar plostu tiltiem (no Zviedrijas kara arhīva)

Kurzemes un Zemgales hercogistes, sevišķi hercoga Jēkaba laikā (1642-1682) bija svarīga ostas pilsēta un kuģubūves centrs. Šajā laikā tika uzbūvēti 44 karakuģi un 79 tirdzniecības kuģi, no kuriem daļa tika pārdoti citām Eiropas valstīm. Pēc Lielā Ziemeļu kara ievazātajā mēra epidēmijā 1710. gadā gāja bojā vairums pilsētas iedzīvotāju, pilsēta panīka un tās ienākumu pamatavots bija zvejniecība. Pēc 1795. gada hercogistes inkorporācijas Krievijas impērijā tā bija Ventspils pilskunga tiesas (Hauptmannschaft Windau) centrs un visas Ziemeļkurzemes pārvaldes centrs. 1904. gadā atklāja Ventspils-Ribinskas dzelzceļa līniju un eksportosta tika pārcelta uz Ventas upes labo krastu, kur uzbūvēja lielu labības elevatoru un saldētavu sviesta uzglabāšanai. Pilsētas uzplaukumu pārtrauca Pirmais pasaules karš, kad karadarbības dēļ Krievijas varas iestādes steidzīgi evakuēja vērtīgas ostas iekārtas un lielu daļu iedzīvotāju. Pēc Otrā pasaules kara Ventspils kļuva par PSRS tranzīta un zvejniecības ostu, bet vēlāk par lielāko PSRS naftas un naftas produktu eksportostu.

Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas notika strauja pilsētas un ostas attīstība, Ventspils veidojās ne vien par attīstītu tranzīttirdzniecības, bet arī par iecienītu tūrisma vietu.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaits

Gads	Iedz.
1797	1 169
1863	3 701
1881	5 872
1897	7 127
1914	28 846
1920	8 205

Gads	Iedz.
1925	16 384
1930	17 253
1935	15 671
1943	13 579
1959	27 420
1979	47 782

Gads	Iedz.
1989	50 646
2000	43 928
2011	38 750
2014	40 679
2022	33 372

Etniskais sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tautība	Procenti	Iedz. skaits
Iedzīvotāju etniskais sastāvs Ventspilī 2020. gadā.^[6]			kopā 33 906 Latvieši Krievi Ukraiņi Baltkrievi Čigāni Cita un neizvēlēta
Latvieši	59,4%	20 143
Krievi	25,9%	8 778
Ukraiņi	4,4%	1 492
Baltkrievi	4,2%	1 410
Čigāni	1,4%	491
Cita vai neizvēlēta	4,7%	1 592

Tautas skaitīšanas dati (1863-2011)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

gads	iedzīvotāji kopā	latvieši	krievi	baltkrievi	ukraiņi	poļi	lietuvieši	ebreji	čigāni	igauņi	vācieši	tatāri	pārējie
1863	3701	706	232	+krievi	+krievi	61	7	866	0	nez.	1821	0	8
1881	5872	2217	237	+krievi	+krievi	16	7	1407	0	nez.	1978	0	10
1897	7127	4131	186	1	11	23	16	793	0	21	1937	1	7
1925	16384	13419	199	15	nez.	136	132	1276	nez.	39	1018	nez.	150
1930	17253	14244	209	47	nez.	128	91	1275	nez.	36	1081	nez.	142
1935	15671	13078	136	56	nez.	117	76	1246	nez.	25	728	nez.	209
1959	27420	16572	7893	1084	744	284	142	194	nez.	39	nez.	nez.	468
1979	47994	22806	17320	2839	2724	526	329	157	nez.	nez.	nez.	nez.	1293
1989	50646	21766	19934	2955	3237	516	339	122	978	52	62	195	490
2000	43928	22658	14042	2285	2325	525	356	55	1033	44	102	117	386
2011	38750	22045	11136	1673	1693	396	319	32	829	31	82	74	440

Venti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2011. gada oktobrī Ventspils pilsēta laida apgrozībā savu valūtu — ventus — ar 6 dažādiem nomināliem: 5; 10; 20; 50,100 un 500. 100 ventu atbilda 1 Latvijas latam, bet tie neaizstāja Latvijas nacionālo valūtu latu. Šobrīd 100 ventu atbilst 1 €, bet neaizstāj vienoto Eirovalūtu.

Venti ir nemonetārs norēķināšanās līdzeklis Ventspilī. Venti ir vietējā naudas vienība, kas sniedz privilēģijas, apmeklējot dažādas aktīvās atpūtas un izklaides vietas, tūrisma objektus un kafejnīcas Ventspilī. Uz visām ventu naudas zīmēm ir attēlotas govis, kuras savulaik veidojuši ievērojamākie Latvijas mākslinieki starptautiskajam mākslas un mecenātisma projektam "Ventspils Govju parāde 2002". Uz ventiem attēlotās govis ir izvietotas Ventspils pilsētvidē un joprojām ir tūristu iecienītākie apmeklēšanas objekti.

Ventspilī dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Freds Rebels (dzimis Paulis Sproģis; 1886—1968), burātājs, dēkainis
Teodors Spāde (1891—1970), Latvijas jūras kara flotes komandieris (1931-1940), admirālis
Jānis Tīdemanis (1897—1964), gleznotājs
Fricis Kaņeps (1916—1981), futbolists
Imants Ramiņš (1943), komponists
Baiba Rivža (1949), politiķe
Andris Daņiļenko (1959), mūziķis
Ģirts Valdis Kristovskis (1962), politiķis
Zane Jančevska (1964), aktrise
Sandis Prūsis (1965), bobslejists
Gundars Vētra (1967), basketbolists
Ēriks Rags (1975), šķēpmetējs
Jānis Stībelis (1976), dziedātājs
Gatis Gūts (1976), bobslejists
Sandis Buškevics (1977), basketbolists
Normunds Pūpols (1984), augstlēcējs
Ingus Janevics (1986), soļotājs