Franču—sīriešu draudzības un alianses līgums (1933)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Franču—sīriešu draudzības un alianses līgums 1933. gadā noslēgts starp Franciju un tās pakļautībā esošo Sīrijas Republiku.

1930. gada līgums starp Britu impēriju un Irākas karalisti, kas izbeidza tiešu britu pārvaldi šajā mandātteritorijā, radīja prasības pēc līdzīga līguma arī Franču Sīrijas un Libānas mandātteritorijās. 1932. gadā franči Sīrijā izveidoja valdību Prezidenta Muhammada Ali al-Abida vadībā, ar kuru veikt līguma sarunas. 1933. gada novembrī līgumu parakstīja mandātteritorijas Augstais komisārs un Sīrijas Premjerministrs. [1]

Galvenie līguma punkti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Līgums ir noslēgts uz 25 gadiem.
  • Turpmāko četru gadu laikā ārpolitikas jautājumos franči aktīvāk iesaistīs arī sīriešus.
  • Pēc sagatavošanās perioda Francija ieteiks Sīriju uzņemt Tautu Savienībā.
  • Starp abām valstīm pastāvēs mūžīga draudzība, tās saskaņos savu ārpolitiku un Francija pārstāvēs Sīriju tajās valstīs, kurās Sīrijai nav diplomātisko pārstāvniecību.
  • Kara gadījumā tās veiks savstarpējas konsultācijas.
  • Sīrija ir atbildīga par aizsardzību, taču valstī paliek franču armijas bāzes ar ekstrateritoriālām tiesībām.
  • Franči nodrošinās Sīriju ar virsniekiem, tiesnešiem, civilservisa ierēdņiem un tehniskajiem padomniekiem, kā arī veiks sīriešu apmācību šiem amatiem.
  • Sīrija apņemas garantēt minoritāšu tiesības, bet franču kontrolētās Džebel al-Druze valsts un Alavītu valsts turpinās pastāvēt ārpus Sīrijas sastāva.

Galvenie sīriešu iebildumi pret līgumu bija tādi, ka tie paredz turpmāku valsts sadalīšanu un pārāk lielu franču kontroli. Redzot, ka Sīrijas parlaments piedāvāto līgumu noraidīs, Augstais komisārs atlaida parlamentu. Nākamais mēģinājums noregulēt franču un sīriešu attiecības bija 1936. gadā, kad tika noslēgts jauns Franču—sīriešu līgums.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]