Francijas intervence Spānijā
| Francijas intervence Spānijā | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
 Glezna par Francijas intervenci Spānijā 1823. gadā | |||||||
| |||||||
| Karotāji | |||||||
.svg){kind=small} Spānijas monarhisti |
Spānijas liberāļi | ||||||
| Zaudējumi | |||||||
| Francijai: 400 nogalināti[1] | 600 nogalināti[1] | ||||||
.svg){kind=small}
Francijas intervence Spānijā (franču: expédition d’Espagne) bija 1823. gadā noticis Burbonu dinastijas Francijas karaļa Luija XVIII organizēts iebrukums Spānijā ar mērķi tās tronī atjaunot savu dinastisko radinieku, Burbonu karali Fernando VII, kas bija Francijas karaļa Anrī IV pēctecis.
1820. gada janvārī Spānijā sākās armijas sacelšanās pret Fernando VII absolūto monarhiju. Karalis neievēroja 1812. gada liberālo konstitūciju un centās nepieļaut Dienvidamerikas koloniju neatkarību. Kareivji, kas bija paredzēti nosūtīšanai uz Dienvidameriku, sadumpojās un draudēja maršēt uz Madridi. Karalis akceptēja jauno 1820. gada 9. marta konstitūciju, kas radīja konstitucionālu monarhiju un liberāļu vadītu valdību. Karalis turpmāk atradās faktiskā mājas arestā, kamēr valstī valdīja parlaments. 1822. gada vēlēšanās uzvarēja liberāļi, bet reģionos sākās monarhistu dumpji.
Daudz kas no Spānijā notiekošā atgādināja franču revolūcijas pirmos gadus, tāpēc monarhisti liberāļus dēvēja par frankofīliem (afrancesados), kamēr pārējās Eiropas lielvalstīs vairojās bailes no jakobīņu stila revolūcijas atkārtošanās Spānijā. 1822. gada oktobrī Veronā notika Krievijas Impērijas, Austrijas Impērijas, Prūsijas Karalistes un Lielbritānijas augstāko pārstāvju tikšanās, kuras laikā Francija saņēma atļauju veikt intervenci Spānijā, lai izbeigtu liberāļu varu.
1823. gada 7. aprīlī 80 000 franču kareivji iebruka Spānijā. Liberāļu parlaments karali pārveda no Madrides uz Sevilju un ātri organizēja ap 70 000 kareivju lielu armiju. Politiski sadalītā un vājā spāņu armija izrādīja minimālu pretestību, arī monarhijai simpatizējošā tauta liberāļus neatbalstīja. 23. maijā franči iegāja Madridē, sākās liberāļu aresti. Franču armijai tuvojoties Seviljai, karali pārveda uz Kadisu pašos valsts dienvidos. Jūnija un jūlija laikā franču armija ieņēma vai aplenca Spānijas lielākās pilsētas. 16. augustā franču galvenie spēki sasniedza jau iepriekš no zemes un jūras aplenkto Kadisu un sāka tās apšaudi. 30. septembrī parlaments, saprotot tālākas pretošanās bezjēdzīgumu, pasludināja savas pastāvēšanas beigas un atbrīvoja karali. Barselona padevās tikai 2. novembrī.
Fernando VII pasludināja liberālo konstitūciju par spēkā neesošu, atjaunoja savu absolūto varu un turpināja valdīt līdz nāvei 1833. gadā. Francijas armijas galvenie spēki atstāja Spāniju 1823. gada novembrī, valstī karaļa varas stiprināšanai izvietojot 45 000 lielu garnizonu, kuru pabeidza izvest 1828. gadā.