Pāriet uz saturu

Sevilja

Vikipēdijas lapa
Sevilja
Pilsēta
Sevilla
Sevilja
Karogs: Sevilja
Karogs
Ģerbonis: Sevilja
Ģerbonis
Sevilja (Spānija)
Sevilja
Sevilja
Sevilja (Andalūzija)
Sevilja
Sevilja
Koordinātas: 37°22′38″N 5°59′13″W / 37.37722°N 5.98694°W / 37.37722; -5.98694Koordinātas: 37°22′38″N 5°59′13″W / 37.37722°N 5.98694°W / 37.37722; -5.98694
Valsts Karogs: Spānija Spānija
Autonomais apgabals Andalūzija
Province Seviljas province
Dibināta 8.—10. gs.p.m.ē.
Platība
 • Pilsēta 140 km2
Iedzīvotāji (2023)[1]
 • Pilsēta 684 025
 • blīvums 4 932,6/km²
 • urbānā teritorija 1 107 000
 • aglomerācija 1 519 639
Laika josla CET (UTC+1)
 • Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Pasta indekss 41001-41080
Mājaslapa www.sevilla.org
Sevilja Vikikrātuvē

Sevilja[2][3][4] jeb Seviļa[5][4] (spāņu: Sevilla) ir pilsēta Spānijas dienvidos, Gvadalkiviras upes krastos. Andalūzijas un Seviljas provinces galvaspilsēta. Sevilja ir Spānijas dienvidu kultūras, mākslas un finanšu centrs.

Sevilja slavena ar flamenko mūziku, saldumiem (polvorones, mantecados, pestiños, Roscos fritos, magdalenas, yemas de San Leandro, Tortas de Aceite) un Svētās nedēļas svētku procesijām.

Seviljā 1881. gadā konstatēja Eiropas gaisa temperatūras maksimumu +50 grādu pēc Celsija (mūsdienās apšaubīts).

Romiešu laikā šeit bija viens no Hispania Baetica provinces centriem Hispāle (Hispalis). Tuvumā atradās otrs liels centrs — Itālika (Italica, mūsdienās Santiponce), kur tika izvietoti atvaļināti romiešu leģionāri.

711. gadā pilsētu no vandaļiem atkaroja mauri un nosauca par Išbīliju (إشبيلية), no kā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums.

1248. gadā pilsētu ieņēma Kastīlijas karalis Fernando III, un kopš tā laika tā ir kristiešu rokās.

Vislielāko uzplaukumu pilsēta piedzīvoja XVI un XVII gadsimtā, kad tā kļuva par galveno Spānijas jūras ostu (kaut arī atrodas diezgan dziļi iekšzemē, Sevilja ir tikai 7 m virs jūras līmeņa, un līdz Gvadalkiviras aizsērēšanai to izmantoja kuģošanai, pilsēta bija jūras osta). Caur pilsētu notika sudraba un citu Amerikas bagātību tirdzniecība. Caur Seviljas ostu 1585. gadā eiropieši iepazina šokolādi. Sevilja kļuva par vienu no Spānijas mākslas centriem (Seviljas skola).

Vēlāk pilsētas nozīme mazinājās, jo to izkonkurēja no angļiem atkarotā Kadisa Atlantijas okeāna krastā, kā arī, bēgot no inkvizīcijas, Sevilju pameta 30 000 mauru amatnieku.

Napoleona iebrukuma laikā Sevilja bija viens no galvenajiem spāņu pretošanās centriem.

1992. gadā Seviljā notika Pasaules izstāde EXPO.

Ievērojamākās vietas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Seviljas Alkazars (Reales Alcázares) (1364) — mauru laikā celta Spānijas karaļa pils
  • Indiju Galvenais arhīvs (Archivo General de Indias) — Amerikas evaņģelizācijas un iekarošanas dokumentu krātuve
  • Seviljas katedrāle (Catedral de Sevilla) (1401—1519) — lielākā viduslaiku gotiskā katedrāle pasaulē, kas celta pārbūvējot mošeju.
  • Zelta tornis (Torre del Oro) (XIII gs) — mauru celts pilsētas sargtornis

Seviljā vai tās apkārtnē dzimuši:

  1. 2023. gada Spānijas municipālais reģistrs.
  2. Lielais pasaules atlants. Rīga : Karšu izdevniecība Jāņa sēta. 2008. ISBN 978-9984-07-532-7.
  3. Lielā ģeogrāfijas enciklopēdija. Rīga : Jumava. 2009. ISBN 978-9984-38-528-0.
  4. 4,0 4,1 Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978.
  5. Latviešu konversācijas vārdnīca. XIX. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 38 450. sleja.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]