Fredriks Idestams
| ||||||||||||||||||
Knuts Fredriks Idestams (Knut Fredrik Idestam, dzimis 1838. gada 28. oktobrī, miris 1916. gada 8. aprīlī) bija Somijas inženieris un uzņēmējs. Pazīstams kā Nokia dibinātājs.
Fredriks Idestams dzimis Tyrväntö, netālu no Tamperes, metalurģijas uzņēmēja Gustafa Idestama ģimenē. Pēc tēva nāves 1851. gadā Fredriku adoptēja tēvocis.
Fredriks Idestams izmācījās par kalrūpniecības inženieri. Vācijā Kalnu akadēmijā (Bergakademie) Freibergā no 1863. līdz 1864. gadam Idestams apguva metālapstrādes zinības. Viņam bija paredzēts inženiera darbs Somijas kalnrūpniecības padomē.
Beidzot studijas, ceļā uz mājām viņš iegriezās kādā celulozes fabrikā Harca kalnos. Tajā bija ieviesta Heinriha Feltera (Heinrich Voelter) nesen izstrādāta tehnoloģija, kā papīru iegūt no koksnes, jo līdz šim papīru ražoja no lupatām. Tajā Fredriks Idestams ieraudzīja jaunu komerciālu iespēju, jo Somijā bija lieli koksnes resursi un pieprasījums pēc papīra auga. Viņš mainīja savus karjeras plānus. Atgriežoties Somijā, Velteram Vācijā tika pasūtītas iekārtas. 1865. gada 12. maijā Senāts deva atļauju, un šī diena tiek uzskatīta par Nokia dibināšanu. Celulozes fabrika Tamperē pie Tammerkoski kanāla darbu sāka 1866. gadā. Idestams Somijā nebija pirmais šajā jomā. Farmaceits Ahatess Tunebergs nelielu celulozes rūpnīcu Viborgā bija uzcēlis jau 1860. gadā, bet tur tehnoloģija nebija tik laba kā Veltera, un drīz fabrika iznīka. 1967. gadā Idestams ar iegūto celulozi piedalījās Parīzes izstādē, kur ieguva bronzas medaļu. Zelta medaļu tajā ieguva Felters par savu celulozes fabriku.
1868. gadā Idestams uzbūvēja otru fabriku pie Nokias pilsētas Nokianvirtas upes krastā, kura bija bagātāka ar ūdens resursiem. 1871. gadā Idestams kopā ar savu draugu valstsvīru Leo Mēšelinu (Leo Mechelin) izveidoja akciju sabiedrību Aktiebolag Nokia. Drīz visas aktivitātes bija pārceltas uz Nokiu. Nokias muiža un Nokias krāces, kuras bija iegādājies Mēšelins, kopā ar Idestama fabrikām tika apvienotas jaunajā uzņēmumā. Idestamam piederēja vairāk nekā puse Nokia kapitāldaļu. Idestams nodarbojās ar uzņēmuma vadīšanu, bet Mēšelins palīdzēja kapitāla piesaistīšanā. Uzņēmums attīstījās Idestama vadībā. 1880. gadā uzstādīta pirmā papīra mašīna. 1885. gadā celuloze sākta iegūt sulfītu procesā
Pēc Fredrika Idestama iniciatīvas un viņa vadībā tika dibinātas papīra rūpniecības organizācijas: kartona asociācija 1874. gadā, celulozes asociācija 1875. gadā un papīra asociācija 1892. gadā. Tie bija karteļi, lai sadalītu svarīgāko tirgu — Krieviju un novērstu savstarpēju konkurenci. Idestams bija papīra asociācijas priekšsēdētājs un galvenais vadītājs līdz 1903. gadam. Viņš Nokia vadību atstāja 1896. gadā. Fredrika Idestama vietā par vadītāju tika iecelts viņa meitas vīrs Gustafs Fogelholms (Gustaf Fogelholm), bet padomes priekšsēdētājs bija Leo Mēšelins.
Fredriks Idestams 1865. gadā apprecējās ar Mariju Rosinu Kroku (Maria Rosina Krook). Viņu bērni: Gertrude (Gertrud, dzimusi 1865. gadā), Elna Marija (Elna Maria, dzimusi 1867. gadā), Karina Sofija (Karin Sofia, dzimusi 1869. gadā), Valborga (Walborg, dzimusi 1870. gadā), Ingrida Elizabete (Ingrid Elisabeth, dzimusi 1872. gadā) un Martha Johanna (Martha Johanna, dzimusi 1875. gadā).
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Idestam, Fredrik (1838 - 1916) Biografiakeskus, Suomalaisen Kirjallisuuden Seura
|