Kartelis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Kartelis (no itāļu: cartello[1]) — ražotāju apvienības, kuri vienojušies par cenām, tirgus sadali un saimnieciskām darbībām kādas nozares ietvaros, lai ierobežotu konkurentu darbību. Kartelis ir viens no monopola veidiem.[2]

Karteļa vienošanās ir vienošanās starp konkurentiem, kuras mērķis ir kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci starp tiem, tai skaitā vienošanās par tiešu vai netiešu cenu vai tarifu noteikšanu jebkādā veidā vai to veidošanas noteikumiem, kā arī par tādas informācijas apmaiņu, kura attiecas uz cenām vai realizācijas noteikumiem, vienošanās par ražošanas vai realizācijas apjomu, tirgu, tehniskās attīstības vai investīciju ierobežošanu vai kontroli, vienošanās par tirgus sadali, ņemot vērā teritoriju, pircējus, piegādātājus vai citus nosacījumus, un vienošanās par piedalīšanos vai nepiedalīšanos konkursos vai izsolēs vai par šīs darbības (bezdarbības) noteikumiem. Savukārt saskaņā ar šo noteikumu 2.10.apakšpunktu aizliegta horizontālā sadarbības vienošanās ir vienošanās aizliegumam pakļauta konkurentu vienošanās, kura nav horizontālā karteļa vienošanās.[3]

Kartelis ir izplatīta uzņēmumu apvienība, kas rodas, rakstiski vai mutiski vienojoties tādiem nozares uzņēmumiem, kuri ražo samērā viendabīgus izstrādājumus. Karteļa dalībnieki saglabā juridisku un saimniecisku patstāvību. Karteļa izveidošanas mērķis ir tirgus kontroles nodrošināšana un monopolstāvokļa sasniegšana, savstarpējās konkurences novēršana, peļņas palielināšana. Šo mērķi kartelis sasniedz, dalībniekiem vienojoties par ražošanas apjomiem, noieta tirgiem, pārdošanas nosacījumiem, cenām, maksāšanas termiņiem u.c.[4]

Karteļa veidošanas priekšnosacījumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Karteļa veidošanas priekšnosacījumi:

  • neliels uzņēmumu skaits;
  • ieejas barjeras tirgū;
  • analītiska rakstura robežizmaksu aprēķini atbilstoši konkrētajam ražošanas apjoma līmenim;
  • uzņēmuma līdzsvara nosacījums: MC (robežizmaksas, no angļu val. margin costs) = MR (robežieņēmumi, no angļu val. margin revenue);
  • šis ražošanas apjoms jāsadala starp uzņēmumiem, tas ir jānosaka kvotas un jānodrošina to kontrole;
  • neelastīgs pieprasījums.[5]

Karteļa piemēri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pasaules vēsturē — Kali kartelis, Medeljinas kartelis, kur viens no no dibinātājiem un vadītājiem bija Pablo Eskobars.[6] Latvijas vēsturē — 1928. gadā tika nodibināts alus darītavu kartelis. Tā dalībnieki vienojās par pārdošanas cenām, kā arī galvenajiem produkcijas pārdošanas virzieniem.[7]

Latvijā mūsdienās — būtiska konkurences problēma ir iepirkumu karteļi. Par vertikālu aizliegtu vienošanos starp uzņēmumiem, kas nav konkurenti, Konkurences padome ir tiesīga uzlikt naudas sodu līdz 5% apmēram no uzņēmumu pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma katram (bet ne mazāk kā 350 eiro katram), savukārt karteļa — aizliegtas vienošanās starp konkurentiem — dalībniekiem var tikt piemērots naudas sods līdz 10% apmēram no to pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma katram (bet ne mazāk kā 700 eiro katram).[8] Konkurences padome paralēli uzliktajiem naudas sodiem, izsaka arī brīdinājumus, kopš 2013.gada tā izteikusi brīdinājumus 39 komercdarbības jomās.

Karteļa peļņas maksimizācijas nosacījumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Oligopolistiem vienojoties savā starpā par ražošanas un realizācijas apjomiem, ir iespējams vienoties par peļņas maksimizēšanu monopolpeļņas līmenī. Vienošanās rezultātā veidojas monopolcena, kas bieži tiek noteikta pēc principa "izmaksas plus" — t.i. izmaksas plus normatīvā peļņa. Oligopolistiskā tirgus kartelizācija nav izdevīga pircējam, jo tā sašaurina piedāvājumu un paaugstina cenu, tāpēc tirgus ekonomikas valstīs cīnās pret karteļu veidošanās praksi, izmantojot gan normatīvus, gan tiesiskus instrumentus.[5]

Latvijas normatīvais regulējums attiecībā uz karteli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Karteļu darbību ierobežo Konkurences likums[9] un Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums.[10]

Ministru kabineta noteikumi Nr.179 "Kārtība, kādā nosakāms naudas sods par Konkurences likuma 11. panta pirmajā daļā un 13. pantā un Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma 5., 6., 7. un 8. pantā paredzētajiem pārkāpumiem"[11] Ministru kabineta noteikumi Nr.798 Noteikumi par atsevišķu horizontālo sadarbības vienošanos nepakļaušanu Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktajam vienošanās aizliegumam[12]

Konkurences padomes lēmums Nr.E02-37 "Par pārkāpuma konstatēšanu un naudas soda uzlikšanu"[3] Ministru kabineta rīkojums Nr.393 "Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādnēm 2015.—2020.gadam"[13]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]