Fuksīns

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Fuksīns
Rosaniline hydrochloride.png
Fuksīna struktūrformula
Sample of Basic Fuchsine.jpg Basic Fuchsine in aqueous solution.jpg
Kristālisks bāziskais fuksīns un tā ūdens šķīdums
Citi nosaukumi C.I. 42500,
rozanilīna hidrohlorīds
CAS numurs 632-99-5
Ķīmiskā formula C20H20N3·HCl
Molmasa 337,86 g/mol
Kušanas temperatūra 200 °C
Šķīdība ūdenī 0,265 g/100 mL (25 °C)

Fuksīns ir sintētiskā organiskā krāsviela, kas pieder pie trifenilmetāna katjonajām krāsvielām.[1] Fuksīns ir zaļi kristāli ar metālisku spīdumu, bet tā ūdens šķīdums ir purpursarkanā krāsā. No tā cēlies arī fuksīna nosaukums, jo šķīduma krāsa līdzīga fuksijas ziedu krāsai. Ūdenī šķīst visai slikti, daudz labāk — spirtā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Fuksīnu pirmo reizi ieguva 1858. gadā vācu ķīmiķis Augusts Vilhelms fon Hofmans no anilīna un tetrahloroglekļa.

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Fuksīnu agrāk izmantoja audumu krāsošanai, tomēr tam ir maza gaismas noturība. Izmanto mikrobioloģijā baktēriju preparātu krāsošanai pēc Grama metodes. Analītiskajā ķīmijā lieto aldehīdu pierādīšanai.

Drošība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kairinošs, bīstams norijot. Fuksīnam piemīt arī kancerogēnas īpašības.[2]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. O. Neilands. Organiskā ķīmija. R:, Zvaigzne, 1977, 747. lpp.
  2. Participants Lyon, 5–12 February 2008 (2010). MAGENTA AND MAGENTA PRODUCTION. IARC MONOGRAPHS ON THE EVALUATION OF CARCINOGENIC RISKS TO HUMANS. 99. International Agency for Research on Cancer, World Health Organization. 297 to 324. lpp. Atjaunināts: January 12, 2013. "Magenta production is carcinogenic to humans (Group 1)."