Futbolistu uzskaitījums ar 500 vai vairāk gūtajiem vārtiem

Ar vairāk nekā 900 vārtiem klubu un starptautiskā līmenī kopā, Krištianu Ronaldu ir visu laiku labākais vārtu guvējs.

Augstākā līmeņa futbola sacensībās 24 spēlētāji karjeras laikā gan klubu, gan starptautiskā līmenī ir guvuši 500 vai vairāk vārtus, liecina IFFHS pētījums, kas pirmo reizi publicēts 2007. gadā. Ņemot vērā visu līmeņu sacensības, 75 spēlētāji ir sasnieguši šo rādītāju, saskaņā ar RSSSF pētījumu, organizācija, ko vācu laikraksts Der Spiegel raksturoja kā "futbola statistikas Vikipēdiju". Ungārs Imre Šlosers bija pirmais, kurš sasniedza 500 vārtu robežu, paveicot to 1927. gadā, neilgi pirms karjeras beigšanas. Astoņi spēlētāji ir sasnieguši šo rādītāju vienā klubā, tostarp, Jozefs Bicans (Slavia Prague), Džimijs Džounss (Glenavon), Džimijs Makgrorijs (Celtic), Lionels Mesi (Barcelona), Gerds Millers (Minhenes "Bayern"), Pelē (Santos), Fernandu Peiroteu (Sporting CP) un Ūve Zēlers (Hamburger SV). No šiem astoņiem, Mesi guva visvairāk vārtus, sākot ar savu debiju 2004. gadā, un kluba pamešanu 2021. gadā, kopumā gūstot 672 vārtus.

FIFA, starptautiskā futbola pārvaldes iestāde, nekad nav publicējusi sarakstu, kurā norādīti labākie vārtu guvēji, un neveic oficiālu uzskaiti; 2020. gadā tā atzina Bicanu, Austrijas un Čehijas dubultstarptautisku spēlētāju, kurš spēlēja no 1930. līdz 1950. gadiem, kā rekordistu, ar aptuveni 805 vārtiem, lai gan CNN, BBC, France 24 un O Jogo visi atzīst, ka Bicana kontā ir iekļauti vārti, kas gūti rezerves komandās un neoficiālās starptautiskajās spēlēs. UEFA, Eiropas futbola pārvaldes institūcija, ierindo viņu kā visu laiku labāko vārtu guvēju Eiropas augstākās līgas līgās, ar 518 vārtiem, nedaudz apsteidzot ungāru Ferencu Puškāšu. RSSSF ieskaita Bicanam 948 vārtu guvumus, kas ietver vārtus, kuri gūti ziemas turnīros, kā arī gadījumos, kad viņš ir izvēlēts pārstāvēt reģionālās un pilsētu komandas, un Čehijas Futbola asociācija apgalvo par kopā 821 vārtu guvumu. Spānijas laikraksti Marca un Sport norāda, ka gan Bicans, gan Pelē guvuši 762 vārtus. Statistiķiem un plašsaziņas līdzekļiem ir grūtības noteikt, kurus vārtus iekļaut, jo tēma ir izraisījusi strīdus; Bicans savulaik izgāja no svinīgās ceremonijas, ko viņam par godu rīkoja IFFHS pēc tam, kad organizācija no viņa uzskaites bija izslēgusi kara laikā gūtos vārtus, lai gan vēlāk tā atzina 229 vārtus, ko viņš šajā periodā bija iesitis.

Plašsaziņas līdzekļi visā pasaulē, piemēram, Sky Sports, ESPN un Globo Esporte, apgalvo, ka brazīliešu uzbrucējam Pelē un viņa laikmeta spēlētājiem draudzības spēles bija ļoti svarīgas spēles, kuras izraisīja lielāku rezonansi, un ir jāiekļauj šie vārtu guvumi, kamēr žurnālists Hjū Makilvanijs tās reiz raksturoja kā tikai "peļņas ekskursijas", kurām bija maz "atbilstības Pelē kā lieliska spēlētāja realitātei". Kad tika ziņots, ka argentīniešu uzbrucējs Mesi ir pārspējis rekordu ar vienā klubā gūtajiem vārtiem (644 Spānijas klubā "Barcelona"), Pelē bijušais klubs "Santos" noraidīja apgalvojumu, izplatot paziņojumu, kurā teikts, ka 448 Pelē gūtie vārti draudzības spēlēs nav ieskaitīti, un apgalvojot, ka daudzi vārti tika gūti pret "visu laiku labākajām komandām", paziņojumiem, kuriem Pelē piekrita, Instagram vietnē publiski mainot savu kopējo gūto vārtu skaitu uz 1283. Ziņojot par Mesi statistiku, "Barcelona" apgalvoja, ka, tā kā Bicans un Pelē, kā arī Ervins Helmhens un Abe Lenstra, cita starpā, lielāko daļu vārtu guva līgās, kuras netika spēlētas valsts līmenī, viņu vārtu guvumi ir jāapšauba un potenciāli nav jāieskaita, savukārt kara laikā gūtie vārti, zemākajos līmeņos un reģionālajās divīzijās, tādu spēlētāju kā Bicana, Ferenca Deāka, Puškāša, Zēlera, Millera, Tūliu Maraviljas un Roberta Levandovska, arī ir apšaubāmi.

Tika ziņots, ka 2024. gada 30. martā portugāļu uzbrucējs Krištianu Ronaldu gadā guva 900. vārtus, lai gan tas tika plaši atzīts, to nebija iespējams precīzi noteikt, jo iepriekšējo paaudžu statistika bieži tiek apstrīdēta, kā uzsvēra futbola žurnālists Džonatans Vilsons un Itālijas laikraksta Corriere dello Sport redaktors Ivans Cacaroni, kuri atzina iespēju, ka vācu uzbrucējs Helmhens ir guvis 981 vārtus. Pats Ronaldu pievērsās šim jautājumam, sakot, ka "pasaule kopš tā laika ir mainījusies un futbols arī, bet tas nenozīmē, ka mēs varam vienkārši izdzēst vēsturi atbilstoši savām interesēm". Encyclopædia Britannica norāda, ka FIFA "oficiāli atzinusi" brazīlieti Arturu Frīdenreihu, kurš ir guvis 1329 vārtus, lai gan šim apgalvojumam ir maz pierādījumu un nav nekādu dokumentu. 2022. gada martā Ronaldu pārspēja Bicana aplēses – 805 vārtu guvumus.

Futbolisti ar 500 vai vairāk vārtu guvumiem

Saskaņā ar IFFHS un citiem plašsaziņas līdzekļiem, augstākā līmeņa profesionālā futbola sacensībās 24 spēlētāji ir guvuši 500 vai vairāk vārtus:

Lionels Mesi ir guvis visvairāk vārtus viena kluba labā.

Pelē piederēja pasaules rekords aptuveni 50 gadus.

Jozefam Bicanam FIFA ieskaita 805 vārtu guvumus.

Luiss Svaress, pēdējais, kurš guvis 500 vārtus.

Alfredo di Stefano, pirmais dienvidamerikānis, kurš guvis 500 vārtus.

Imre Šlosers, pirmais futbolists, kurš guvis 500 vārtus.

Atjaunots 2024. gada 9. septembris

Treknrakstā parādīti pašlaik aktīvie spēlētāji.

* parāda spēlētāju, kurš guvis vismaz 500 vārtus viena kluba labā.

Vieta	Spēlētājs	Klubs			Valsts un citi	Kopā	Karjeras ilgums
		Līga	Kauss	Kontinentāls
1	Krištianu Ronaldu	549	56	164	132	901	2002–pašlaik
2	Lionels Mesi*	509	71	149	109	838	2004–pašlaik
3	Pelē*	604	49	26	83	762	1957–1977
4	Romariu	544	93	54	64	755	1985–2007
5	Ferencs Puškāšs	515	69	56	84	724	1943–1966
6	Jozefs Bicans*	515	134	41	32	722	1931–1955
7	Džimijs Džounss*	332	290	14	12	648	1947–1964
8	Roberts Levandovskis	390	57	104	84	635	2008–pašlaik
9	Gerds Millers*	405	92	69	68	634	1964–1981
10	Džo Bambriks	348	260	0	21	629	1926–1943
11	Abe Lenstra	573	18	0	33	624	1937–1960
12	Eusebiu	422	97	59	41	619	1957–1978
15	Luiss Suaress	404	48	57	69	578	2005–pašlaik
14	Glens Fergusons	313	241	9	0	563	1987–2011
15	Zlatans Ibrahimovičs	394	48	57	62	561	1999–2023
16	Fernandu Peiroteu*	464	72	3	14	553	1937–1949
17	Ūve Zēlers*	447	41	21	43	552	1954–1972
18	Džimijs Makgrorijs*	409	131	0	12	552	1922–1937
19	Alfredo di Stefano	376	55	70	29	530	1945–1966
20	Ģerģs Šāroši	351	22	102	42	517	1930–1948
21	Robertu Dinamite	476	8	5	22	511	1971–1992
22	Ugo Sančess	390	49	38	30	507	1976–1997
23	Imre Šlosers	417	18	10	59	504	1905–1928
24	Francs Binders	297	93	87	26	503	1930–1949

RSSSF statistika

Tā kā RSSSF izmanto atšķirīgu metodiku nekā IFFHS un citi plašsaziņas līdzekļi, lai noteiktu, kurus vārtus iekļaut, 76 spēlētājiem tiek ieskaitīti 500 vai vairāk vārtu guvumi mačos, ņemot vērā sacensības visos līmeņos:

Atjaunots 2024. 9. septembris

Treknrakstā parādīti pašlaik aktīvie spēlētāji.

+ parāda spēlētāju, kurš varētu būt guvis vāirāk vārtus un aizvadījis vairāk spēļu.

Vieta	Spēlētājs	Vārti	Spēles	Ratio	Karjeras ilgums
1	Ervins Helmhens	989	582	1.7	1924–1951
2	Jozefs Bicans	950	624	1.52	1930–1957
3	Ronijs Ruks	934	1030	0.91	1929–1961
4	Krištianu Ronaldu	919	1273	0.72	2002–pašlaik
5	Lionels Mesi	865	1124	0.77	2003–pašlaik
6	Džimijs Džounss	840	756	1.11	1944–1965
7	Ferencs Puškāšs	802	792	1.01	1943–1967
8	Ferencs Deāks	796	515	1.55	1939–1959
9	Abe Lenstra	789	850	0.93	1936–1964
10	Romariu	785	1003	0.78	1984–2009
11	Pelē	778	851	0.91	1956–1977
12	Tomijs Loutons	743	827	0.9	1935–1957
13	Gerds Millers	735	793	0.93	1963–1981
14	Semijs Hjūzs	723	749	0.97	1943–1963
15	Džo Bambriks	690	578	1.19	1925–1943
16	Roberts Levandovskis	687	1002	0.69	2005–pašlaik
17	Ernsts Vilimovskis	683	484	1.41	1932–1957
18	Toms Vorings	670	700	0.96	1924–1948
19	Ferencs Bene	635	971	0.65	1959–1985
20	Eusebiu	626	658	0.95	1960–1978
21	Džo Smits	616	903	0.68	1908–1931
22	Bojs Martins	611	527	1.16	1930–1947
23	Ģula Šengelērs	611	649	0.94	1931–1953
24	Fredericks Robertss	608	468	1.3	1922–1937
25	Stens Mortensens	606	810	0.75	1938–1962
26	Fernandu Peiroteu	598	369	1.62	1937–1949
27	Džimijs Grīvss	590	842	0.7	1956–1980
28	Ūve Zēlers	586	688	0.85	1954–1972
29	Frics Valters	586	583	1.01	1938–1959
30	Tūliu Maravilja	585	950	0.62	1987–2014
31	Luiss Svaress	583	979	0.60	2005–pašlaik
32	Zlatans Ibrahimovičs	580	999	0.58	1999–2023
33	Džimijs Kellijs	571	1000	0.57	1925–1957
34	Imre Šlosers	570	464	1.23	1906–1928
35	Glens Fergusons	569	1084	0.52	1987–2011
36	Francs Binders	569	431	1.32	1927–1949
37	Diksijs Dīns	568	612	0.93	1923–1940
38	Hjūijs Galakers	566	715	0.79	1920–1940
39	Džons Oldridžs	565	990	0.57	1976–1998
40	Ugo Sančess	562	956	0.59	1974–1998
41	Žuzē Torešs	561	615	0.91	1958–1980
42	Džimijs Makgrorijs	558	549	1.02	1922–1938
43	Šāndors Kočišs	556	537	1.04	1946–1966
44	Isidro Langara	556	445	1.25	1930–1948
45	Pols Dešāms	552	608	0.91	1939–1964
46	Deivids Vilsons	551	605	0.91	1927–1947
47	Tomijs Diksons	546	782	0.7	1946–1966
48	Ziku	546	798	0.68	1971–1994
49	Ferencs Šuša	544	600	0.91	1940–1961
50	Deivs Halidejs	543	640	0.85	1920–1938
51	Džoks Dodss	542	612	0.89	1932–1950
52	Jošefs Takāčs	542	528	1.03	1920–1942
53	Džimijs Smits	540	516	1.05	1928–1947
54	Hjūijs Fergusons	528	559	0.94	1914–1930
55	Alfredo di Stefano	524	720	0.73	1945–1966
56	Nāndors Hidegkuti	523	674	0.78	1938–1958
57	Dess Diksons	523	716	0.73	1964–1983
58	Deniss Vestkots	522	575	0.91	1933–1954
59	Robertu Dinamite	519	869	0.6	1971–1992
60	Hanss Krankls	518	725	0.71	1970–1989
61	Jozefs Mermanss	518	644	0.8	1937–1960
62	Gunnars Nordāls	514	597	0.86	1936–1961
63	Džordžo Kinalja	512	707	0.72	1962–1990
64	Trevors Tompsons	512	589	0.87	1955–1969
65	Deivids Maklīns	511	801	0.64	1906–1931
66	Ģerģs Šāroši	511	607	0.84	1929–1948
67	Karīms Benzemā	509	983	0.52	2004–pašlaik
68	Istvāns Avars	507	449	1.13	1922–1949
69	Villijs van der Kuilens	504	807	0.62	1962–1983
70	Rožē Milla	504	907	0.56	1968–1996
71	Stīvs Blūmers	504	755	0.67	1891–1920
72	Albērs de Kleins	503	588	0.86	1933–1955
73	Džordžs Kamsels	503	590	0.85	1923–1942
74	Deniss Gajs	503	630	0.8	1960–1976
75	Arturs Roulijs	502	729	0.69	1941–1967
76	Lajošs Tihijs	500	628	0.8	1952–1971