FIFA

Fédération internationale de football association
Izveidots	1904. gada 21. maijā
Tips	Sporta federācija
Galvenā mītne	Cīrihe, Šveice
Dalībnieki	211 nacionālās asociācijas
Oficiālās valodas	angļu, franču, vācu, spāņu u.c.
Prezidents	Džanni Infantīno
Tīmekļa vietne	www.fifa.com

FIFA (franču: Fédération internationale de football association; latviešu: Starptautiskā Futbola federāciju asociācija) ir pasaules futbola vadošā organizācija. Tās centrālais birojs atrodas Cīrihē, Šveicē. FIFA dibināta 1904. gada 21. maijā Parīzē, Francijā.

FIFA nodarbojas ar futbola popularizēšanu, regulē spēlētāju pārejas starp klubiem, nosauc FIFA Gada spēlētāju un katru mēnesi publicē FIFA Pasaules izlašu rangu.

Futbola noteikumus regulē IFAB (angļu: International Football Association Board; latviešu: Starptautiskā futbola asociācijas padome), kura sastāvā ir četri FIFA locekļi un pa vienam loceklim no Anglijas Futbola asociācijas, Skotu futbola federācijas, Velsas futbola asociācijas un Īru futbola asociācijas - tā izceļot šo asociāciju nozīmi futbola spēles attīstībā.

Kopš 1930. gada FIBA rīko Pasaules čempionātu vīriešiem, bet kopš 1991. gada – čempionātu sievietēm. Abi šie turnīri tiek rīkoti reizi četros gados.^[2]

2004. gadā organizācija svinēja 100 gadu jubileju. 2004. gada 20. maijā notika šai jubilejai veltīta futbola spēle starp Brazīlijas un Francijas izlasēm.

Vēsture

Pirmais oficiālais starptautiskais futbola mačs tika aizvadīts 1872. gada 30. novembrī, kad Skotijas pilsētā Patrikā savstarpēju spēli aizvadīja Anglijas un Skotijas izlases. Spēle beidzās neizšķirti 0 - 0. Nākamajā gadā, tika dibināta otrā - Skotijas futbola asociācija - līdz tam Anglijas futbola asociācijas bija vienīgā futbolu koordinējošā organizācija pasaulē, lai arī futbolu pēc vienotiem likumiem tajā laikā spēlēja tikai Apvienotās Karalistes teritorijā.

Nepieciešamība pēc centralizētas futbolu regulējošās organizācijas radās 20. gadsimta sākumā, kad popularitāti ieguva pirmie starptautiskie futbola mači. FIFA tika dibināta 1904. gada 21. maijā Parīzē - dibināšanas brīdī tajā iestājās Francijas,Beļģijas,Dānijas,Nīderlandes,Spānijas,Zviedrijas un Šveices futbola asociācijas, visas četras Lielbritānijas futbola asociācijas ar Anglijas futbola asociācijas prezidentu Lordu Kinneirdu priekšgalā noraidīja vajadzību pēc centralizētas organizācijas un FIFA sastāvā neistājās līdz 1905. gadam. Pirmais FIFA kongress notika 1904. gada 23. maijā un tajā par pirmo FIFA prezidentu ievēleja franču laikraksta Le Matin žurnālistu Roberu Gerenu.

Pirmās FIFA rīkotā starptautiskās sacīkstes 1906. gadā nebija populāras un kopumā ar tobrīd pastāvošajiem ekonomikas faktoriem, Gerenu prezidenta amatā nomainīja Daniels Bērlijs Vulfols. Smagu triecienu FIFA darbība piedzīvoja sakarā ar pirmo pasaules karu, kad daudzi futbolisti piedalījās karadarbībā un kara dēļ bija stipri ierobežotas ceļošanas iespējas. Pēc kara no FIFA sastāva izstājās Anglija, Skotija, Velsa un Īrija, kas pamatoja savu rīcību ar nevēlēšanos spēlēt kopā ar nesenajiem kara pretiniekiem. 1918. gadā nomira Vulfols un FIFA gandrīz pārstāja savu darbību, taču FIFA viceprezidents Karls Hiršmans spēja 1919. gadā noorganizēt sanāksmi Briselē, taču šo sanāksmi ignorēja visa četras britu futbola asociācijas, kuras FIFA boikotu pārtrauca tikai pēc Otrā pasaules kara beigām. 1921. gadā par prezidentu tika ievēlēts Žils Rimē, tieši viņa vadībā FIFA organizēja 1924. gada vasaras olimpisko spēļu futbola turnīru (līdz tam brīdim futbola sacīkstes olimpiādes organizēja Anglijas futbola asociācija). Veiksmīgā turnīra organizēšana radīja augsni domai par pasaules čempionātu un 1928. gada 28. maijā Amsterdamā rīkotajā kongresā FIFA pieņēma lēmumu par Pasaules čempionātā rīkošanu. Nākamajā kongresā - Barselonā - tika izvēlēta rīkotājvalsts. Par pirmā pasaules kausa rīkotājiem izvēlēja Urugvaju, kas 1930. gadā svinēja neatkarības simtgadi. Ekonomiskas krīzes un tālā ceļa dēļ pirmajā pasaules čempionātā piedalījās tikai 4 Eiropas komandas. 1946. gadā darbību FIFA sastāvā atjaunoja visas četras Lielbritānijas futbola asociācijas un lai finansiāli atbalstītu FIFA pēc otrā pasaules kara, 1947. gada maijā Glāzgovā tika sarīkota gadsimta spēle - Lielbritānija pret apvienoto Eiropas komandu. Lielbritānijas izlase uzvarēja ar 6 - 1 un visi ienākumi no spēles (35 000 mārciņas) tika nodoti FIFA rīcībā.

FIFA uzbūve

FIFA galvenā mītne atrodas Cīrihē, Šveicē. FIFA galvenais likumpieņemšanas orgāns ir FIFA Kongress^[3] kurā ietilpst pārstāvji no visām 208 asociācijām. Reizi gadā tiek rīkota kongresa sesija. Tikai kongresam piemīt likumisks spēks izmainīt FIFA statūtus. Kongress ievēl FIFA prezidentu, ģenerālsekretāru un FIFA izpildkomiteju. FIFA izpildkomitejā^[4] ietilpst FIFA prezidents, 8 viceprezidenti un 15 izpildkomitejas biedri - prezidentu ievēl Kongress, viceprezidentus un biedrus ieceļ FIFA konfederācijas un asociācijas. FIFA prezidents un ģenerālsekretārs ikdienā nodarbojas ar FIFA administratīvo vadību. Ģenerālsekretariātā darbojās ap 350 darbiniekiem. Papildus starptautiskajām FIFA institūcijām (prezidents, sekretariāts, kongress), FIFA atzīst sešas kontinentālās konfederācijas, kuras pārskata ar futbolu saistītos jautājumos visos kontinentos. Ja futbola asociācija vēlas iesaistīties FIFA sastāvā, tai jāpievienojas arī ģeogrāfiskajai kontinenta konfederācijai.

AFC (Āzija)
CAF (Āfrika)
CONMEBOL (Dienvidamerika)
CONCACAF (Ziemeļamerika/Centrālamerika)
OFC (Okeānija)
UEFA (Eiropa)

Dažas futbola asociācijas pārstāv citu konfederāciju nekā to, kurā valsts ģeogrāfiski atrodas:

Valstīm, kuras atrodas uz Eiropas un Āzijas robežas tiek dota iespēja izvēlēties konfederāciju. Lai gan Krievija, Turcija, Kipra, Armēnija, Azerbaidžāna un Gruzija atrodas lielākoties Āzijas kontinentā, tās ietilpst UEFA (Eiropas konfederācijas) sastāvā.
1994. gadā Izraēla nolēma iestāties UEFA, jo ilgu laiku AFC konfederācijas valstis boikotēja Izraēlas futbola klubus.
2002. gadā Kazahstāna no AFC iestājās UEFA.
2006. gada janvārī Austrālija no OFC iestājās AFC.
Gvajāna un Surinama vienmēr bijušas CONCACAF (Ziemeļamerikas konfederācija) sastāvā, lai gan valstis atrodas Dienvidamerikā.

FIFA prezidenti

Skatīt arī: FIFA prezidentu uzskaitījums

	Vārds	Valsts	Periods
1.	Robers Gerens	Francija	1904—1906
2.	Daniēls Vulfols	Anglija	1906—1918
3.	Žils Rimē	Francija	1921—1954
4.	Rūdolfs Sildreijers	Beļģija	1954—1955
5.	Artūrs Djuri	Anglija	1955—1961
6.	Stenlijs Rouzs	Anglija	1961—1974
7.	Žuans Avelanži	Brazīlija	1974—1998
8.	Zeps Blaters	Šveice	1998—2016
9.	Džanni Infantīno	Šveice	2016—pašlaik

Sacīkstes

FIFA rīko vairākus starptautiskus turnīrus.

Vīrieši

Sievietes

Sponsori

Atsauces un piezīmes

↑ FIFA Statutes Aug 2009 Arhivēts 2015. gada 4. novembrī, Wayback Machine vietnē. see 8:1. Papildus kongresā tiek izmantota arābu, krievu un portugāļu valoda. Pretrunu gadījumā autoritatīvi ir angliskie dokumenti.
↑ «FIFA». Britannica. 2023-08-26. Skatīts: 2023-08-29.
↑ «FIFA Kongress». FIFA. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 5. aprīlī. Skatīts: 05.05.2010.. Arhivēts 2010. gada 5. aprīlī, Wayback Machine vietnē. (angliski)
↑ «FIFA izpildkomiteja». FIFA. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 15. aprīlī. Skatīts: 05.05.2010.. Arhivēts 2010. gada 15. aprīlī, Wayback Machine vietnē. (angliski)

Skatīt arī

FIFA valstu kodi

Ārējās saites

Futbola portāls

FIFA oficiālā mājaslapa

[1] FIFA Statutes Aug 2009 Arhivēts 2015. gada 4. novembrī, Wayback Machine vietnē. see 8:1. Papildus kongresā tiek izmantota arābu, krievu un portugāļu valoda. Pretrunu gadījumā autoritatīvi ir angliskie dokumenti.

[2] «FIFA». Britannica. 2023-08-26. Skatīts: 2023-08-29.

[3] «FIFA Kongress». FIFA. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 5. aprīlī. Skatīts: 05.05.2010.. Arhivēts 2010. gada 5. aprīlī, Wayback Machine vietnē. (angliski)

[4] «FIFA izpildkomiteja». FIFA. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 15. aprīlī. Skatīts: 05.05.2010.. Arhivēts 2010. gada 15. aprīlī, Wayback Machine vietnē. (angliski)

[1]

[2]

[3]

[4]