Gazotrons
Gazotrons (gāze + (elek)trons) ir ar gāzi (inertu gāzi vai dzīvsudraba tvaikiem) pildīta divelektrodu elektronu lampa, kas darbojas kā strāvas taisngriezis. Gazotronā strāva plūst, pateicoties lokizlādei retinātā gāzē. Atšķirībā no tiratroniem, gazotroni nav regulējami.
Uzbūve
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Gazotronam, tāpat kā diodei, ir divi darba elektrodi - anods un auksts katods. Elektrodiem visbiežāk ir metāla disku forma. Gazotroniem ir arī palīgelektrods - metāla stieples spirāle gazotrona uzsildīšanai un termoelektronu emisijai. Elektrodi ievietoti stikla balonā ar izvadiem. Balonā ir iepildīta retināta gāze - dzīvsudraba tvaiki, vai arī argons, ksenons vai cita inerta gāze.
Darbības princips
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Gazotrons darbojas nepatstāvīgas lokizlādes režīmā (nepieciešams, lai palīgelektrods emitētu pietiekami daudz termoelektronu un būtu pietiekami augsts anodspriegums). Pieliekot gazotronam maiņspriegumu, tā pozitīvā pusperioda laikā spriegums sasniedz tādu vērtību, lai sāktos lokizlāde starp katodu un anodu. Strāva lēcienveidīgi pieaug, bet spriegums nokrītas līdz gāzes jonizācijas potenciāla vērtībai. Kad spriegums pozitīvā pusperioda laikā nokrītas zem jonizācijas potenciāla, gazotrons "nodziest". Arī negatīvā pusperioda laikā strāva caur gazotronu nevar plūst.
Gazotronu priekšrocības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Gazotroniem ir mazāks sprieguma kritums starp anodu un katodu un lielāks lietderības koeficients nekā kenotroniem un pat daudzām pusvadītāju diodēm.
Gazotronu trūkumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Gazotroni pirms darbināšanas jāuzsilda (lieljaudas gazotroni pēc ilgstošas nelietošanas pat līdz 2 stundām). Padodot pilnu pozitīvu anodspriegumu uz aukstu gazotronu, tā katods tiek sabojāts, jo pozitīvie joni bombardē to un sagrauj oksīda pārklājumu.
- Pieliekot pārāk lielu maiņspriegumu anodam, negatīvā pusperioda laikā gāzē palikušie pozitīvie joni pārāk lielā ātrumā virzās uz anodu un izsit no tā sekundāros elektronus, kas var izraisīt lokizlādes rašanos pretējā virzienā un gazotrona bojājumus. Nepietiekami uzsildītam dzīvsudraba gazotronam turklāt uz anoda var palikt sīki dzīvsudraba pilieniņi, kas arī kalpo kā sekundārās emisijas centri ar lielu strāvas blīvumu.
- Dzīvsudraba gazotroni satur indīgu vielu.
Izmantošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Agrāk izmantoja strāvas taisngriešanai, bet mūsdienās pārsvarā tiek aizstāti ar pusvadītāju taisngriežiem. Tomēr dažās rūpnieciskās elektrobarošanas ierīcēs gazotronu izmantošana ir izdevīgāka.
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Gazotrons.
