Argons

Vikipēdijas lapa
Argons
18




8
8
2
Ar

39,948 g/mol

[Ne]3s23p6
    
Sasaldēta argona kušana un argona spīdēšana elektriskajā laukā
Oksidēšanas pakāpes 0
Elektronegativitāte 4,3
Blīvums 1,7837[1] kg/m3
Kušanas temperatūra 83,8 K (-189,35 °C)
Viršanas temperatūra 87,3 K (-185,85 °C)
Kritiskais punkts 150,87 K, 4,898 MPa
Skaņas ātrums (gāze, 27 °C) 323 m/s

Argons ir ķīmiskais elements ar simbolu Ar (līdz 1957. gadam tā simbols bija A)[2] un atomskaitli 18. Argons ir viena no cēlgāzēm. Argons dabā ir sastopams brīvā veidā, gaisa sastāvā. Tas sastāda 0,93% no Zemes atmosfēras. Līdz ar to tā ir trešā izplatītākā gāze.[1] Argons neveido stabilus ķīmiskos savienojumus. Šī iemesla dēļ tas ieguva savu nosaukumu no grieķu vārda αργον (argon), kas nozīmē "slinks", "bezdarbīgs". Pirmais ķīmiskais savienojums — argona fluorhidrīds (HArF) — tika iegūts 2000. gada augustā.[3][1] Argonu ir iespējams iegūt no sašķidrināta gaisa. Tīrā veidā argons ir bezkrāsaina gāze bez garšas un smaržas.

Argonu 1894. gadā atklāja skotu ķīmiķis Viljams Remzijs un angļu ķīmiķis Džons Strats, lai gan jau 1785. gadā angļu ķīmiķis Henrijs Kevendišs konstatēja, ka pēc skābekļa un slāpekļa atdalīšanas no gaisa paliek aptuveni 1/100 daļa gāzes, ar kuru neviena viela nesavienojas.[4] Toreiz viņš neveica padziļinātus pētījumus, lai noskaidrotu, kas tā ir par vielu.

Dabiskais argons sastāv no trijiem stabiliem izotopiem — argona-40 (99,6003% no kopējā daudzuma dabā), argona-36 (0,3365%) un argona-38 (0,0632%).[5] Dabā radioaktīvais argons nav sastopams.

Argons tiek izmantots elektriskajā apgaismojuma un dienasgaismas lampās, gāzizlādes stabilitronos un lāzeros.[6] Argons tiek lietots arī kā inertā gāze metālu metināšanā un griešanā.[6]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 «Argon» (angliski). Jefferson Lab. Skatīts: 2011-07-29.
  2. «Argon» (angliski). www.webelements.com. Skatīts: 2011-08-09.
  3. «HArF! Argon's not so noble after all - researchers make argon fluorohydride - Brief Article» (angliski). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 19. aprīlī. Skatīts: 2010. gada 17. februārī.
  4. «Latvijas 43. nacionālā ķīmijas olimpiāde: rajona posma uzdevumi un atrisinājumi» (latviski). www.kimijas-sk.lv. Skatīts: 2011-09-21.[novecojusi saite]
  5. «Isotopes of the Element Argon» (angliski). Jefferson Lab. Skatīts: 2011-08-19.
  6. 6,0 6,1 «Argon» (angliski). Los Alamos National Laboratory. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-04-18. Skatīts: 2012-03-06.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]