Geraņimovas Ildzs

Geraņimovas Ildzs
Atrodas	Latvija; Krāslavas novads; Kastuļinas pagasts
Koordinātas	56°9′25″N 27°9′25″E / 56.15694°N 27.15694°EKoordinātas: 56°9′25″N 27°9′25″E / 56.15694°N 27.15694°E
Platība	3,28 km2
Vidējais dziļums	9,8 m
Lielākais dziļums	46,0 m
Tilpums	0,0036 km3
Augstums v.j.l.	150,6 m
Sateces baseins	80 km2
Baseina valstis	Latvija
Salas	1
Apdz. vietas krastos	Priežmale, Geraņimova
	Geraņimovas Ildzs
	Geraņimovas Ildzs Vikikrātuvē

Geraņimovas Ildzs (arī Geraņimovas Ilzas ezers, Ilzas ezers, Geraņimova ezers, Ilza ezers, Ilžas ezers, Ilzes ezers, Elszen)^[2] ir sestais Latvijas dziļākais ezers Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.^[3]^[4] Ezers atrodas subglaciālajā iegultnē Feimaņu paugurainē, dibens dūņains, krasti stāvi. Ietek vairāki strauti un grāvji, lielākie no kuriem ir Randovka no Lielā Kustaru ezera un strauts no Dubuļu ezera. Notece uz Rušonu. Uz iztekas līdz 20. gadsimta 70. gadiem bijušas dzirnavas. Ezera tilpums 36 milj. m³, ūdens apmainās 1,8 gados. Ezerā viena sala (0,1 ha).^[5]

Makrofīti: niedres, meldri, kosas, pameldri, vilkvālītes, kalmes, bultenes, lēpes, glīvenes. Dzīvo līdaka, asaris, rauda, karūsa, plaudis, līnis, repsis, sniedze, karpa, zutis, vēdzele, ielaistas sīgas.

Krastos vairākas peldvietas. Ziemeļu krastā Vortņikos brīvdienu māja "Zemeņu krastiņi".^[6]

Ilzas ezers rakstiskos avotos minēts 1478. gadā ar nosaukumu Elszen see, kur aprakstīta tā krastos esošā Mušas zeme un muiža (Terra Mesinen, Myszinnen lant, Mussen moyza), kā arī Eisbaha pils (Hespach moyza) ^[4]

Atsauces

↑ Raimonds Reščenko. «Ilzas Geraņimovas ezera izpētes vēsture, kā arī planktona, it īpaši Ceratium hirundinella, rādītāji atkarībā no ezera posma un antropogēnās ietekmes 2017. gada vasaras sezonā». Latvijas Universitāte, 2018.
↑ «Vietvārdu datubāze». vietvardi.lgia.gov.lv. Skatīts: 2023-02-20.
↑ ezeri.lv
↑ ^4,0 ^4,1 Hermann von Bruiningk, Nicolaus Busch. Livländische Güterurkunden (aus den Jahren 1207 bis 1500). Jonck & Poliewsky, 1908. 487.-488.. lpp.
↑ Latvijas daba. Rīga : Preses nams.
↑ Vasals Latgolā!^{[novecojusi saite]}

[Rescenko2018-1] Raimonds Reščenko. «Ilzas Geraņimovas ezera izpētes vēsture, kā arī planktona, it īpaši Ceratium hirundinella, rādītāji atkarībā no ezera posma un antropogēnās ietekmes 2017. gada vasaras sezonā». Latvijas Universitāte, 2018.

[2] «Vietvārdu datubāze». vietvardi.lgia.gov.lv. Skatīts: 2023-02-20.

[3] zeri.lv

[Bruiningk1908-4] 4,0 ^4,1 Hermann von Bruiningk, Nicolaus Busch. Livländische Güterurkunden (aus den Jahren 1207 bis 1500). Jonck & Poliewsky, 1908. 487.-488.. lpp.

[5] Latvijas daba. Rīga : Preses nams.

[6] Vasals Latgolā!^{[novecojusi saite]}

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]