Meldri

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Meža meldrs (S. sylvaticus)

Meldri (latīņu: Scírpus) ir grīšļu dzimtas (Cyperáceae) ģints, kuras pārstāvji ir daudzgadīgi vai retāk viengadīgi piekrastes ūdensaugi ar cilindrisku vai trīsšķautnainu stublāju, kas var sasniegt 2—3 m garumu. Bet ir arī miniatūras sugas ap 20—30 cm garumā. Stublāji klāti ar lineārām lapām, līdzīgi kā grīslim. Cilindriskie stublāji var būt gludi un resni, kā arī lapām, bet tikai ar lapu makstīm. Dažām sugām lapas ir pavedienveidīgas, veidojot pie saknes rozeti. Ziedkopa stublāja galā, parasti ļoti zarota, čemurveidīga vai skarveidīga, sastāv no daudzām vārpiņām. Skaras var sasniegt 10 cm. garumu. Ziedi ir divdzimuma. Ziedam ir 1—3 putekšņlapas un 2—3 drīksnas. Apziedni parasti veido sariņi. Auglis ir plakani uzpūsts divšķautnains vai trīsšķautnains riekstiņš. Zemūdens daļu veido ložņājošs vai saīsināts saknenis.

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Meldri ir izplatīti pa visu pasauli, bet vislielākā daudzveidība ir tropos un subtropos. Tie parasti aug ūdenstilpēs vai purvos, atsevišķas sugas peld uz ūdens virsmas. Meldru ģintī ir ap 300 sugām. Latvijā ir konstatētas 5 sugas, kas visas ir daudzgadīgi lakstaugi. Sakņojošais (S. radicans) un saru meldrs (S. setaceus) Latvijā ir aizsargājamas sugas. Meža meldrs (S. sylvaticus) bieži ir sastopams mitrās kūdrainās pļavās, slapjos mežos, zemajos un pārejas purvos, ūdenstilpņu piekrastēs. Ezera meldrs (S. lacustris) bagātīgi aug Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē, saldūdeņos un to piekrastēs. Turpat, tikai retāk, ir sastopams arī zilganais meldrs (S. tabernaemontani). Ezeru un zilgano meldru daži autori nodala lielmeldru ģintī (Schoenoplectus).

Pielietojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Meldri plaši tiek izmantoti dažādiem rokdarbu pinumiem. No tiem gatavo saimniecības somas, grozus, paklājiņus u.c. dekoratīvus elementus. Pīšanai tiek izmantotas meldru lapas. Atkarībā no ievākšanas laika tās tās var būt zaļā vai dzeltenā krāsā. Krāsas un elastības saglabāšanai tās žāvē ēnā. Agrāk meldri tika izmantoti arī kā celtniecības materiāls. Ar tiem klāja māju jumtus, izmanto apmetumu nostiprināšanai. Pagājušā gadsimtā meldrus lauku celtniecībā izmantoja meldru betona iegūšanai, jaucot tos ar cementa vai ģipša masu. Tos var izmantot arī vienkārši kā kurināmo. Meldru sakneņos ir daudz cietes. Senos laikos no izžāvētiem sakneņiem gatavoja miltus.