Krāslavas novads

Krāslavas novads
	Krāslavas novads no 2021. gada 1. jūlija
Karogs	Ģerbonis
Centrs:	Krāslava
Kopējā platība:	2 288,8 km2
• Sauszeme:	2 146,6 km2
• Ūdens:	142,3 km2
Iedzīvotāji (2025):	19 505
Blīvums (2025):	9,1 iedz./km2
Izveidots:	2021. gadā
Domes priekšsēdētājs:	Gunārs Upenieks (LZS)
Mājaslapa:	kraslava.lv
	Krāslavas novads Vikikrātuvē

Krāslavas novads (latgaliešu: Kruoslovys nūvods) ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienoti Krāslavas novads un Dagdas novads, kā arī trīs Aglonas novada pagasti. Robežojas rietumos ar Augšdaugavas novadu, ziemeļos ar Preiļu, Rēzeknes un Ludzas novadiem, kā arī austrumos un dienvidos ar Baltkrievijas Vitebskas apgabalu. Novada centrs atrodas Krāslavas pilsētā.

Novada teritorija pilnībā pārklājas ar pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā Krāslavas rajona teritoriju.

Teritoriālais iedalījums

Krāslavas novads iedalās 24 pagastos un 2 pilsētās: Andrupenes pagasts, Andzeļu pagasts, Asūnes pagasts, Aulejas pagasts, Bērziņu pagasts, Dagdas pagasts, Dagdas pilsēta, Ezernieku pagasts, Grāveru pagasts, Indras pagasts, Izvaltas pagasts, Kalniešu pagasts, Kaplavas pagasts, Kastuļinas pagasts, Kombuļu pagasts, Konstantinovas pagasts, Krāslavas pagasts, Krāslavas pilsēta, Ķepovas pagasts, Piedrujas pagasts, Robežnieku pagasts, Skaistas pagasts, Svariņu pagasts, Šķaunes pagasts, Šķeltovas pagasts un Ūdrīšu pagasts.

Latgales vēsturiskajā zemē

Latgalē ietilpst novada daļa Daugavas labajā krastā: Andrupenes pagasts, Andzeļu pagasts, Asūnes pagasts, Aulejas pagasts, Bērziņu pagasts, Dagdas pagasts, Dagdas pilsēta, Ezernieku pagasts, Grāveru pagasts, Indras pagasts, Izvaltas pagasts, Kalniešu pagasts, Kastuļinas pagasts, Kombuļu pagasts, Konstantinovas pagasts, Krāslavas pagasts, Krāslavas pilsēta (daļēji), Ķepovas pagasts, Piedrujas pagasts, Robežnieku pagasts, Skaistas pagasts, Svariņu pagasts, Šķaunes pagasts, Šķeltovas pagasts, Ūdrīšu pagasts

Sēlijas vēsturiskajā zemē

Sēlijā ietilpst novada daļa Daugavas kreisajā krastā: Kaplavas pagasts, Krāslavas pilsēta (daļēji)

Daba

Novada lielākā daļa atrodas Latgales augstienes dienviddaļā (Karaļu kalns 272 m, Līpkolns 264 m), dienvidos Polockas zemiene. Augsnes — pārsvarā podzolētās un velēnu podzolētās. Meži 1982. gadā aizņēma ap 30% no teritorijas. Derīgie izrakteņi — grants (Tartaks), māls (Baltica), kūdra (Zamševas, Lielžogotovas, Reinieku, Trestišķu purvi).^[3]

Vidējā temperatūra: -7 ° C janvārī, +17,5 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 600—650 mm gadā.^[3]

Upes

Viss novads ietilpst Daugavas baseinā. Lielākās upes: Daugava, Sarjanka, Dubna, Indrica, Asūnīca.

Ūdenstilpes

273 ezeri, kas lielāki par 1 ha. Lielākie: Sīvers 17,6 km², Eša ezers 10,6 km², Drīdzis 7,5 km².^[3]

Vēsture

Novada teritorija apdzīvota pirms 3. gadu tūkstoša p.m.ē. Neolītā 2. gadu tūkstotī p.m.ē tajā dzīvoja baltu ciltis.^[4] Ap 12. gadsimtu novads bija iekļauts latgaļu Jersikas valstī, cauri tam gāja svarīgais Daugavas ūdensceļš. 13. gadsimtā teritorija tika iekļauta Livonijas Daugavpils komturejā. Pēc Livonijas sabrukuma 1560. gados nonāca Pārdaugavas hercogistē, vēlāk tiešā Polijas pārvaldē. 1772. gadā Polijas sadalīšanas dēļ novada teritorija pārgāja Krievijas Impērijas kontrolē un tika iekļauta vispirms Pleskavas guberņā, tad 1778. gadā Polockas vietniecībā, no 1796. gada Baltkrievijas guberņā un no 1802. gada Vitebskas guberņā.^[3]

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads	Iedz.	±% g.p.
1897	81 750	—
1935	82 371	+0.02%
1959	57 870	−1.46%
1967	50 842	−1.61%

Gads	Iedz.	±% g.p.
1970	48 815	−1.35%
1979	44 315	−1.07%
1989	41 490	−0.66%
2000	36 907	−1.06%

Gads	Iedz.	±% g.p.
2011	27 840	−2.53%
2021	21 221	−2.68%

Lielākās apdzīvotās vietas

Pamatraksts: Krāslavas novada ciemu uzskaitījums


N#	Nosaukums	Statuss	Pagasts	Iedzīvotāji (2025)^[5]
1.	Krāslava	Pilsēta	-	6796
2.	Dagda	Pilsēta	-	1773
3.	Indra	Ciems	Indras	444
4.	Augstkalne	Ciems	Ūdrīšu	372
5.	Ezernieki	Ciems	Ezernieku	335
6.	Andrupene	Ciems	Andrupenes	258
7.	Izvalta	Ciems	Izvaltas	251
8.	Robežnieki	Ciems	Robežnieku	246
9.	Andzeļi	Ciems	Andzeļu	222
10.	Asūne	Ciems	Asūnes	221

Nacionālais sastāvs

Krāslavas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā^[6]

Latvieši (10463)			51.5%
Krievi (4649)			22.9%
Baltkrievi (2890)			14.2%
Poļi (1096)			5.4%
Ukraiņi (275)			1.4%
Čigāni (120)			0.6%
Lietuvieši (83)			0.4%
Ebreji (7)			0.0%
Igauņi (4)			0.0%
Cita un neizvēlēta (734)			3.6%

Pašvaldība

Pamatraksts: 2021. gada Krāslavas novada domes vēlēšanas

Saimniecība

Transports

Krāslavas dzelzceļa stacija
Indras dzelzceļa stacija
Autoceļš P52 pie Egļovas

Krāslavas novadu šķērso vairāki dažādas nozīmes autoceļi. Novada teritoriju šķērso A6 (Rīga—Daugavpils—Krāslava—Baltkrievijas robeža (Pāternieki)). Tāpat, novadu šķērso vairāki reģionālās nozīmes autoceļi — P52 (Zilupe—Šķaune—Ezernieki), P55 (Rēzekne—Dagda), P57 (Malta—Sloboda), P60 (Dagda—Aglona), P61 (Krāslava—Dagda), P62 (Krāslava—Preiļi—Madona (Madonas apvedceļš)) un P69 (Skrudaliena—Kaplava—Krāslava).

Novadu teritoriju šķērso arī dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra, uz kuras Krāslavas novada teritorijā atrodas divas stacijas (Krāslava un Indra). Pa dzelzceļa līniju kursē kravas vilcieni un pasažieru dīzeļvilcieni.

Izglītība

Sports

Kultūra

Reliģija

Novadnieki

Kazimirs Bujņickis (1788—1878), rakstnieks un kultūras darbinieks
Konstantīns Budkēvičs (1867—1923), Romas Katoļu baznīcas priesteris, nogalināts PSRS represijās
Nikolajs Loskis (1870—1965), filozofs
Naums Āronsons (1872—1943), tēlnieks
Pēteris Stepiņš (1914—1999), vēsturnieks un arheologs
Pāvils Glaudāns (1915—1968), gleznotājs
Longins Avdjukevičs (1916–1988), Latvijas PSR VDK priekšsēdētājs (1963–1980)
Cecīlija Dinere (Cecīlija Boiko; 1919—1996), dzejniece
Vanda Zēvalde (1922—1997), tēlniece
Romualds Jermaks (1931), komponists
Pēteris Koroševskis (1940), lauksaimnieks, Latvijas Augstākās padomes deputāts
Pēteris Zvidriņš (1943), demogrāfs un sociologs
Edvards Pavlovskis (1950), katoļu bīskaps
Valentīna Gotovska (1965), vieglatlēte
Ineta Radēviča (1981), vieglatlēte

Ievērojamas vietas

Attēlu galerija

Atsauces

↑ «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 janvāris 2025.
↑ «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 10 oktobris 2025.
1 2 3 4 Latvijas padomju enciklopēdija. 5₁. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 403. lpp.
↑ Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 2. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne". 140. lpp.
↑ LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze 05.11.2025
↑ «IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2023». Skatīts: 23.11.2023.

Ārējās saites

Šis ar Latvijas novadiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Skatīt arī

[wikidata-b63e42f4e46c16aacd00b523e709fdbbeda7040c-1] «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 janvāris 2025.

[wikidata-817d5437ecc57a6eefd10177383d016610ce6100-2] «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 10 oktobris 2025.

[LPE-3] 1 2 3 4 Latvijas padomju enciklopēdija. 5₁. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 403. lpp.

[LME-4] Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 2. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne". 140. lpp.

[5] LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze 05.11.2025

[6] «IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2023». Skatīts: 23.11.2023.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]