Krāslavas novads

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada. Par iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Krāslavas novads (2001—2021).
Krāslavas novads
Krāslavas novads no 2021. gada 1. jūlija Krāslavas novads no 2021. gada 1. jūlija
Krāslavas novada ģerbonis
Ģerbonis
Centrs: Krāslava
Kopējā platība:[1] 2 288,9 km2
 • Sauszeme: 2 146,6 km2
 • Ūdens: 142,3 km2
Iedzīvotāji (2023):[2] 20 321
Blīvums (2023): 9,5 iedz./km2
Izveidots: 2021. gadā
Domes priekšsēdētājs: Gunārs Upenieks(LZS)
Mājaslapa: kraslava.lv
Krāslavas novads Vikikrātuvē

Krāslavas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienoti Krāslavas novads un Dagdas novads, kā arī trīs Aglonas novada pagasti. Robežojas rietumos ar Augšdaugavas novadu, ziemeļos ar Preiļu, Rēzeknes un Ludzas novadiem, kā arī austrumos un dienvidos ar Baltkrievijas Vitebskas apgabalu. Novada centrs atrodas Krāslavas pilsētā.

Novada teritorija pilnībā pārklājas ar pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā Krāslavas rajona teritoriju.

Teritoriālais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krāslavas novads iedalās 24 pagastos un 2 pilsētās: Andrupenes pagasts, Andzeļu pagasts, Asūnes pagasts, Aulejas pagasts, Bērziņu pagasts, Dagdas pagasts, Dagdas pilsēta, Ezernieku pagasts, Grāveru pagasts, Indras pagasts, Izvaltas pagasts, Kalniešu pagasts, Kaplavas pagasts, Kastuļinas pagasts, Kombuļu pagasts, Konstantinovas pagasts, Krāslavas pagasts, Krāslavas pilsēta, Ķepovas pagasts, Piedrujas pagasts, Robežnieku pagasts, Skaistas pagasts, Svariņu pagasts, Šķaunes pagasts, Šķeltovas pagasts un Ūdrīšu pagasts.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Novada lielākā daļa atrodas Latgales augstienes dienviddaļā (Karaļu kalns 272 m, Līpkolns 264 m), dienvidos Polockas zemiene. Augsnes — pārsvarā podzolētās un velēnu podzolētās. Meži 1982. gadā aizņēma ap 30% no teritorijas. Derīgie izrakteņi — grants (Tartaks), māls (Baltica), kūdra (Zamševas, Lielžogotovas, Reinieku, Trestišķu purvi).[3]

Vidējā temperatūra: -7 ° C janvārī, +17,5 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 600—650 mm gadā.[3]

Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viss novads ietilpst Daugavas baseinā. Lielākās upes: Daugava, Sarjanka, Dubna, Indrica, Asūnīca.

Ūdenstilpes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

273 ezeri, kas lielāki par 1 ha. Lielākie: Sīvers 17,6 km², Ežezers 10,6 km², Drīdzis 7,5 km².[3]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Novada teritorija apdzīvota pirms 3. gadu tūkstoša p.m.ē. Neolītā 2. gadu tūkstotī p.m.ē tajā dzīvoja baltu ciltis.[4] Ap 12. gadsimtu novads bija iekļauts latgaļu Jersikas valstī, cauri tam gāja svarīgais Daugavas ūdensceļš. 13. gadsimtā teritorija tika iekļauta Livonijas Daugavpils komturejā. Pēc Livonijas sabrukuma 1560. gados nonāca Pārdaugavas hercogistē, vēlāk tiešā Polijas pārvaldē. 1772. gadā Polijas sadalīšanas dēļ novada teritorija pārgāja Krievijas Impērijas kontrolē un tika iekļauta vispirms Pleskavas guberņā, tad 1778. gadā Polockas vietniecībā, no 1796. gada Baltkrievijas guberņā un no 1802. gada Vitebskas guberņā.[3]

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esošajās robežās

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
193582 371—    
195957 870−29.7%
196750 842−12.1%
GadsIedz.±%
197048 815−4.0%
197944 315−9.2%
198941 490−6.4%
GadsIedz.±%
200036 907−11.0%
201127 840−24.6%
202121 221−23.8%
Lielākās apdzīvotās vietas
N# Nosaukums Statuss Pagasts Iedzīvotāji
(2021)[5][6]
1. Krāslava Pilsēta - 8041
2. Dagda Pilsēta - 1945
3. Indra Ciems Indras 517
4. Augstkalne Ciems Ūdrīšu 410
5. Ezernieki Ciems Ezernieku 367
6. Andrupene Ciems Andrupenes 276
7. Šķaune Ciems Šķaunes 273
8. Robežnieki Ciems Robežnieku 269
9. Andzeļi Ciems Andzeļu 261
10. Asūne Ciems Asūnes 240

Nacionālais sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krāslavas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā[7]
Latvieši (10463)
  
51.5%
Krievi (4649)
  
22.9%
Baltkrievi (2890)
  
14.2%
Poļi (1096)
  
5.4%
Ukraiņi (275)
  
1.4%
Čigāni (120)
  
0.6%
Lietuvieši (83)
  
0.4%
Ebreji (7)
  
0.0%
Igauņi (4)
  
0.0%
Cita un neizvēlēta (734)
  
3.6%

Pašvaldība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tautsaimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reliģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ievērojami novadnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ievērojamas vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]