Pāriet uz saturu

Krāslavas novads

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada. Par iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Krāslavas novads (2001—2021).
Krāslavas novads
Krāslavas novads no 2021. gada 1. jūlija Krāslavas novads no 2021. gada 1. jūlija
Krāslavas novada karogs Krāslavas novada ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Centrs: Krāslava
Kopējā platība:[1] 2 288,8 km2
  Sauszeme: 2 146,6 km2
  Ūdens: 142,3 km2
Iedzīvotāji (2025):[2] 19 505
Blīvums (2025): 9,1 iedz./km2
Izveidots: 2021. gadā
Domes priekšsēdētājs: Gunārs Upenieks(LZS)
Mājaslapa: kraslava.lv
Krāslavas novads Vikikrātuvē

Krāslavas novads (latgaliešu: Kruoslovys nūvods) ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienoti Krāslavas novads un Dagdas novads, kā arī trīs Aglonas novada pagasti. Robežojas rietumos ar Augšdaugavas novadu, ziemeļos ar Preiļu, Rēzeknes un Ludzas novadiem, kā arī austrumos un dienvidos ar Baltkrievijas Vitebskas apgabalu. Novada centrs atrodas Krāslavas pilsētā.

Novada teritorija pilnībā pārklājas ar pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā Krāslavas rajona teritoriju.

Teritoriālais iedalījums

[labot | labot pirmkodu]

Krāslavas novads iedalās 24 pagastos un 2 pilsētās: Andrupenes pagasts, Andzeļu pagasts, Asūnes pagasts, Aulejas pagasts, Bērziņu pagasts, Dagdas pagasts, Dagdas pilsēta, Ezernieku pagasts, Grāveru pagasts, Indras pagasts, Izvaltas pagasts, Kalniešu pagasts, Kaplavas pagasts, Kastuļinas pagasts, Kombuļu pagasts, Konstantinovas pagasts, Krāslavas pagasts, Krāslavas pilsēta, Ķepovas pagasts, Piedrujas pagasts, Robežnieku pagasts, Skaistas pagasts, Svariņu pagasts, Šķaunes pagasts, Šķeltovas pagasts un Ūdrīšu pagasts.

Latgales vēsturiskajā zemē

[labot | labot pirmkodu]

Latgalē ietilpst novada daļa Daugavas labajā krastā: Andrupenes pagasts, Andzeļu pagasts, Asūnes pagasts, Aulejas pagasts, Bērziņu pagasts, Dagdas pagasts, Dagdas pilsēta, Ezernieku pagasts, Grāveru pagasts, Indras pagasts, Izvaltas pagasts, Kalniešu pagasts, Kastuļinas pagasts, Kombuļu pagasts, Konstantinovas pagasts, Krāslavas pagasts, Krāslavas pilsēta (daļēji), Ķepovas pagasts, Piedrujas pagasts, Robežnieku pagasts, Skaistas pagasts, Svariņu pagasts, Šķaunes pagasts, Šķeltovas pagasts, Ūdrīšu pagasts

Sēlijas vēsturiskajā zemē

[labot | labot pirmkodu]

Sēlijā ietilpst novada daļa Daugavas kreisajā krastā: Kaplavas pagasts, Krāslavas pilsēta (daļēji)

Novada lielākā daļa atrodas Latgales augstienes dienviddaļā (Karaļu kalns 272 m, Līpkolns 264 m), dienvidos Polockas zemiene. Augsnes — pārsvarā podzolētās un velēnu podzolētās. Meži 1982. gadā aizņēma ap 30% no teritorijas. Derīgie izrakteņi — grants (Tartaks), māls (Baltica), kūdra (Zamševas, Lielžogotovas, Reinieku, Trestišķu purvi).[3]

Vidējā temperatūra: -7 ° C janvārī, +17,5 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 600—650 mm gadā.[3]

Viss novads ietilpst Daugavas baseinā. Lielākās upes: Daugava, Sarjanka, Dubna, Indrica, Asūnīca.

Ūdenstilpes

[labot | labot pirmkodu]

273 ezeri, kas lielāki par 1 ha. Lielākie: Sīvers 17,6 km², Eša ezers 10,6 km², Drīdzis 7,5 km².[3]

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

Novada teritorija apdzīvota pirms 3. gadu tūkstoša p.m.ē. Neolītā 2. gadu tūkstotī p.m.ē tajā dzīvoja baltu ciltis.[4] Ap 12. gadsimtu novads bija iekļauts latgaļu Jersikas valstī, cauri tam gāja svarīgais Daugavas ūdensceļš. 13. gadsimtā teritorija tika iekļauta Livonijas Daugavpils komturejā. Pēc Livonijas sabrukuma 1560. gados nonāca Pārdaugavas hercogistē, vēlāk tiešā Polijas pārvaldē. 1772. gadā Polijas sadalīšanas dēļ novada teritorija pārgāja Krievijas Impērijas kontrolē un tika iekļauta vispirms Pleskavas guberņā, tad 1778. gadā Polockas vietniecībā, no 1796. gada Baltkrievijas guberņā un no 1802. gada Vitebskas guberņā.[3]

Iedzīvotāji

[labot | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

[labot | labot pirmkodu]

Esošajās robežās

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±% g.p.
189781 750    
193582 371+0.02%
195957 870−1.46%
196750 842−1.61%
GadsIedz.±% g.p.
197048 815−1.35%
197944 315−1.07%
198941 490−0.66%
200036 907−1.06%
GadsIedz.±% g.p.
201127 840−2.53%
202121 221−2.68%

Lielākās apdzīvotās vietas

[labot | labot pirmkodu]
N#NosaukumsStatussPagastsIedzīvotāji
(2025)[5]
1.KrāslavaPilsēta-6796
2.DagdaPilsēta-1773
3.IndraCiemsIndras444
4.AugstkalneCiemsŪdrīšu372
5.EzerniekiCiemsEzernieku335
6.AndrupeneCiemsAndrupenes258
7.IzvaltaCiemsIzvaltas251
8.RobežniekiCiemsRobežnieku246
9.AndzeļiCiemsAndzeļu222
10.AsūneCiemsAsūnes221

Nacionālais sastāvs

[labot | labot pirmkodu]
Krāslavas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā[6]
Latvieši (10463)
 
51.5%
Krievi (4649)
 
22.9%
Baltkrievi (2890)
 
14.2%
Poļi (1096)
 
5.4%
Ukraiņi (275)
 
1.4%
Čigāni (120)
 
0.6%
Lietuvieši (83)
 
0.4%
Ebreji (7)
 
0.0%
Igauņi (4)
 
0.0%
Cita un neizvēlēta (734)
 
3.6%

Pašvaldība

[labot | labot pirmkodu]

Saimniecība

[labot | labot pirmkodu]

Transports

[labot | labot pirmkodu]

Krāslavas novadu šķērso vairāki dažādas nozīmes autoceļi. Novada teritoriju šķērso A6 (Rīga—Daugavpils—Krāslava—Baltkrievijas robeža (Pāternieki)). Tāpat, novadu šķērso vairāki reģionālās nozīmes autoceļi — P52 (Zilupe—Šķaune—Ezernieki), P55 (Rēzekne—Dagda), P57 (Malta—Sloboda), P60 (Dagda—Aglona), P61 (Krāslava—Dagda), P62 (Krāslava—Preiļi—Madona (Madonas apvedceļš)) un P69 (Skrudaliena—Kaplava—Krāslava).

Novadu teritoriju šķērso arī dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra, uz kuras Krāslavas novada teritorijā atrodas divas stacijas (Krāslava un Indra). Pa dzelzceļa līniju kursē kravas vilcieni un pasažieru dīzeļvilcieni.

Izglītība

[labot | labot pirmkodu]

Kultūra

[labot | labot pirmkodu]

Reliģija

[labot | labot pirmkodu]

Novadnieki

[labot | labot pirmkodu]

Ievērojamas vietas

[labot | labot pirmkodu]

Attēlu galerija

[labot | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]

Skatīt arī

[labot | labot pirmkodu]