Sniedze

Vikipēdijas lapa
Sniedze
Plectrophenax nivalis (Linnaeus, 1758)
Sniedze
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZvirbuļveidīgie (Passeriformes)
ApakškārtaDziedātājputni (Passeri)
DzimtaArktikas stērstu dzimta (Calcariidae)
ĢintsSniedzes (Plectrophenax)
SugaSniedze (Plectrophenax nivalis)
Sniedze Vikikrātuvē

Sniedze (Plectrophenax nivalis) ir neliela auguma Arktikas stērstu dzimtas (Calcariidae) Latvijā ziemojoša putnu suga. Tai ir četras pasugas.[1] Ligzdo Eirāzijas un Ziemeļamerikas Arktiskajā tundrā, bet ziemot dodas salīdzinoši nelielā attālumā uz mēreno joslu.[2] Sniedzes tuvākā radiniece ir baltā sniedze (Plectrophenax hyperboreus), ar kuru reizēm mēdz sakrustoties.

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sniedzes Latvijā nelielā skaitā ziemo
Vasarā tēviņš kļūst koši balts ar melnu muguru

Sniedzei ir cirkumpolāra izplatība ziemeļu puslodē, turklāt tā ir vistālāk ziemeļos ligzdojošais zvirbuļveidīgais putns.[3] Sniedzei ir dažas izolētas populācijas augstu kalnos Arktiskā reģiona dienvidos. Tie ir Kērngorma kalni Skotijas centrālajā daļā, Senteliasa kalns Aļaskas dienvidos un Keipbretonas salas kalni Kanādas dienvidaustrumos.[4] Ziemā sniedzes dodas uz dienvidiem, veicot visai kompleksu pārvietošanos - dažu populāciju migrācijas trases pat krustojas, piemēram, dienvidrierumu un dienvidaustrumu virzienos.[3]

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sniedzes Latviju regulāri caurceļo rudeņos un neliels skaits paliek ziemot. Lielākā skaitā tās var novērot pavasarī, reizēm caurceļo samērā lieli bari, kuros ir virs simts īpatņiem. Novērojumus vairāk var veikt piejūras zonā. Latvijā sastopama nominālpasuga - Plectrophenax nivalis nivalis.[3]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sniedze ir vidēji liels zvirbuļveidīgais putns ar gariem spārniem. Tās ķermeņa garums ir 16—19 cm, spārnu izplētums 30—33 cm, svars 25—40 g. Tēviņi ir nedaudz lielāki nekā mātītes.[5][6] Vairošanās sezonā tēviņš ir koši balts ar melnu muguru. Mātīte izskatās samērā līdzīga, bet tās mugura ir tumši pelēkbrūna. Ziemā abiem dzimumiem nomainās apspalvojuma krāsa, abiem mugurpuses kļūst dzeltenbrūni raibumotas ar pelēkbrūnu, bet apakšpusē baltās spalvas jauktas ar dzeltenbrūnām. Tēviņi salīdzinoši ir baltāki. Spārni gan ziemā, gan vasarā ir balti ar melniem galiem, bet tēviņiem spārnu baltais laukums ir lielāks kā mātītēm. Masīvais, īsais knābis ir dzeltens ar melnu galu, vasarā tēviņam knābis kļūst melns.

Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sniedzes parasti uzturas atklātās ainavās

Sniedzes ir sabiedriski putni un ziemas periodā veido lielus, nepārtrauktā kustībā esošus barus, kas atgādina riteņa griešanos. Putni, kas atrodas bara aizmugurē, laižas pāri visam baram, pārvietojoties uz bara priekšgalu. Barā valda stingra hierarhija. Vecākie putni dominē pār pirmā gada putniem, tēviņi pār mātītēm. Barā parasti ir tikai sniedzes, bet retos gadījumos sniedžu barā var novērot čipstes (Anthus), ausainos cīruļus (Eremophila alpestris) un Lapzemes stērstes (Calcarius lapponicus).[5]

Ziemot tās dodas nelielā attālumā uz mēreno joslu, uzturoties jūras krastā, klajos laukos, prērijā vai kalnos nolaižoties nedaudz zemāk. Reizēm sniedzes var novērot lauku sētu vai fermu tuvumā.[4] Aukstās ziemas naktīs, kad temperatūra noslīd līdz -40 °C, sniedzes ierokas dziļi sniega kupenās. Tām patīk pērties sausā sniegā, līdzīgi kā citi putni to dara smiltīs vai ūdenī.[5]

Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sniedzes ir visēdājas. Tās barojas uz zemes, meklējot sēklas, graudus un riekstus, arī jaunos asnus, maigas lapiņas un kukaiņus. Mazuļi tiek baroti tikai ar bezmugurkaulniekiem. Sniedzes, kas uzturas jūras krastā, barojas arī ar vēžveidīgajiem.[5]

Ligzdošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai plēsējiem ligzdu un perējošo mātīti būtu grūtāk ieraudzīt, ligzdošanas vieta tiek piemeklēta starp akmeņiem
Jaunie putni pamet ligzdu pirms sāk lidot[6]

Sniedzes ligzdo tundrā, uz ziemeļiem no mežu līnijas vai kalnos tādā augstumā, kur vairs neaug meži.[4] Sniedzes veido monogāmus pārus un riesta laikā starp tēviņiem veidojas asa konkurence. Nobrieduši, pieredzējuši tēviņi atgriežas ligzdošanas vietās apmēram 3—6 nedēļas agrāk par mātītēm. Šajā laikā katrs tēviņš ieņem savu teritoriju un agresīvi to aizsargā. Turklāt sniedzēm ir raksturīgi gadu no gada atgriezties vienā un tajā pašā vietā. Kad ligzdošanas teritorijās ierodas mātītes, tēviņi cenšas pievērst to uzmanību, sacenšoties dziedāšanā. Ja tuvojas mātīte, tēviņš tai izrāda aktīvu uzmanību. Kad pāris ir izveidojies, mātīte būvē ligzdu, izmantojot zāli un sūnas, beigās ligzdu izklājot ar spalviņām un dzīvnieku vilnu. Ligzda parasti tiek iekārtota akmeņainā vietā, lai to būtu grūti pamanīt.

Dējumā ir 4—6 olas. Tās ir baltas ar sarkanbrūniem raibumiem. Inkubācijas periods ilgst 10—14 dienas.[5][6] Mātīte ne reizi nepieceļoties perē, bet tēviņš to baro. Ja pēkšņi uznāk aukstuma vilnis, ir ļoti svarīgi, lai olas nevienu brīdi nebūtu atstātas bez mātes siltuma. Par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Sasniedzot 10—15 dienas, jaunie putni sāk lidot. Visbiežāk sezonā ir viens perējums, bet 9 gadījumos no 19 pārim ir otrs perējums.[5]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sniedzei ir 4 pasugas,[1] kurām savstarpēji nedaudz atšķiras tēviņu riesta apspalvojums:

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]