Heinrihs Himlers

Heinrihs Himlers Heinrich Himmler
SS reihsfīrers
Amatā 1929. gada 6. janvāris — 1945. gada 29. aprīlis
Priekštecis	Erhards Heidens
Pēctecis	Kārlis Hanke
Dzimšanas dati	1900. gada 7. oktobrī Minhene, Vācijas Impērija (tagad Bavārija, Vācija)
Miršanas dati	1945. gada 23. maijā (44 gadu vecumā) Līneburga, Vācijas Impērija (tagad Lejassaksija, Vācija)
Apglabāts	nezināma vieta Līneburgas tīrelī, Lejassaksija, Vācija
Politiskā partija	NSDAP
Dzīvesbiedrs(-e)	Margarete Bode
Augstskola	Minhenes Tehniskā universitāte
Paraksts

Heinrihs Luitpolds Himlers (vācu: Heinrich Luitpold Himmler; dzimis 1900. gada 7. oktobrī Minhenē, miris 1945. gada 23. maijā Līneburgā) bija Trešā reiha reihsfīrers, SS struktūru vadītājs.

Biogrāfija

Dzimis Minhenē skolotāja ģimenē. Mācījies ģimnāzijās Minhenē un Landshūtē. Pirmajā pasaules karā nepiedalījās — laikā, kad absolvēja karaskolu, karš jau bija beidzies. Iestājās paramilitārajā organizācijā "Brīvprātīgo korpuss". No 1919. līdz 1922. gadam studēja agronomiju Minhenes Tehniskajā universitātē (toreiz Tehniskajā augstskolā).

1923. gada novembrī piedalījās Hitlera Alus pučā kā "partijas karognesējs". No 1924. gada bija Gregora Štrasera sekretārs. 1925. gada augustā iestājās NSDAP un kļuva par Bavārijas gauleiteru. 1929. gada 6. janvārī kļuva par SS reihsfīreru. 1933. gadā tika iecelts par Minhenes policijas vadītāju. 1934. gada 20. aprīlī tika iecelts par Prūsijas gestapo vadītāju. 1936. gada 17. jūnijā iecelts par visu policijas dienestu virsvadītāju.

1943. gadā iecelts par trešā reiha iekšlietu ministru. 1944. gada augustā iecelts par Rezerves armijas virspavēlnieku.

Kā SS reihsfīrers vadīja SS un Gestapo darbību. Viens no koncentrācijas un nāves nometņu tīkla un holokausta galvenajiem organizētājiem.

1945. gada pavasarī, vairs neticēdams Vācijas uzvarai karā, Himlers devās uz Lībeku, kur ar zviedru diplomāta Folkes Bernadota starpniecību sāka separātas sarunas par padošanos un ASV un britu kopīgu cīņu pret PSRS. To uzzinājis, Hitlers dienu pirms savas pašnāvības Himleru kā nodevēju atcēla no visiem amatiem. Tomēr sarunas izgāzās.

1945. gada 22. maijā Brēmenē britu armijas patruļa Himleru arestēja, kaut viņš bija apgādājies ar viltotiem personas dokumentiem. Izdarīja pašnāvību apcietinājumā, norīdams kapsulu ar ciānkāliju. Apglabāts nezināmā vietā Līneburgas tuvumā. Par Himlera nāvi eksistē vairākas sazvērestības teorijas.

Bibliogrāfija

• Энциклопедия Третьего рейха. Москва, 1996. ISBN 5-320-00069-3 ISBN 5-87214-023-3 

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Heinrihs Himlers.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)