Giljotīna (franču: Guillotine) ir ierīce, ar kuras palīdzību tiek izpildīts nāvessods, nocērtot galvu. Tā sastāv no gara vertikāla rāmja, kam augšā atrodas asmens. Persona, kam jāizpilda nāvessods, tā laikā atrodas rāmja apakšā tā, lai kakls atrastos tieši zem asmens. Asmens tiek atbrīvots, tas, krītot lejā, atdala galvu no pārējā ķermeņa.[1]
Giljotīna ir vislabāk pazīstama ar lietojumu Francijā, tāpat tā tikusi izmantota Vācijā Trešā reiha laikā. Giljotīna tika ieviesta 1792. gadā Lielās franču revolūcijas laikā pēc franču ārsta Žozefa Ignasa Giljotēna (Joseph-Ignace Guillotin) ieteikuma (1789. gada 10. oktobrī viņš to piedāvāja savā runā Nacionālajā Asamblejā). 1792. gada 25. aprīlī giljotīna pirmo reizi tika izmantota kā nāvessoda izpildes instruments Place de Grève laukumā: ar nāvi tika sodīts parasts zaglisNikolā Peletjē. Lielās Franču revolūcijas laikā nāvessods tika izpildīts aptuveni 16 000 revolucionāru.[nepieciešamaatsauce] Giljotīnas nāvessoda izpildīšanai tikušas izmantotas arī vēl pēc franču revolūcijas, līdz 1981. gadā ar tobrīdējā Francijas prezidenta Fransuā Miterāna atbalstu sodīšana ar giljotīnu tika atcelta.[2] Pēdējais, kam nāvessods ticis izpildīts ar giljotīnu, bija par draudzenes spīdzināšanu un slepkavību 1977. gada10. septembrī sodītais Hamida Džandobi (arābu: حميدة جندوبي). Šis bija arī pēdējais nāvessods, kas veikts Rietumeiropā.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Giljotīna.
