Godolfīna arābu zirgs
Godolfīna arābu zirgs (apmēram 1724. - 1753.) bija viens no trijiem ērzeļiem - ciltstēviem, no kuriem izveidoja Anglijas tīrasiņu zirgu šķirni. Otri divi bija Baierlija turku zirgs un Derlija arābu zirgs. Godolfīna arābu zirgu reizēm sauc par Godolfīna barbu, jo pastāv arī alternatīvs uzskats, ka tas ir bijis nevis arābu zirgs, bet barbs, jo it kā esot ievests no Tunisijas. Tomēr tas ir maz ticams, jo zirga gleznotajos portretos tas izskatās līdzīgāks arābu zirgiem nekā barbiem.[1] Tas, ka zirgs ir ievests Eiropā no Tunisijas, neizslēdz to, ka zirgs ir arābu šķirnes, jo arī berberi mēdza importēt zirgus no Sīrijas. Zirgam ir bijuši vairāki saimnieki, bet savu vārdu vēsturē tas ieguva no sava vispazīstamākā saimnieka Godolfīnas otrā grāfa.
Zirgu 1729. gadā Francijā atrada un nopirka Edvards Koks. Ir vairākas versijas, kā Edvards Koks ir atradis Godolfīna arābu zirgu. Vienā ir teikts, ka Koks ir pamanījis zirgu velkam ratus Parīzes ielās. Citā ir minēts, ka Edvards Koks ir bijis personīgi pazīstams ar Lorēnas hercogu, kurš vēlāk kļuva par Vācijas imperatoru Franci I. Edvarda māsas vīrs sers Marmaduks Vivils no hercoga nopirka Belgradas turku zirgu, kuru aizveda uz Angliju. Iespējams, ka Godolfīna arābs arī tika iepirkts no hercoga, jo ļoti ticams, ka Godolfīna arābu zirgs ir bijis viens no tiem dažiem zirgiem, ko Francijas karalim kā cieņas apliecinājumu uzdāvināja Tunisijas reģions. Ir saglabājies franču apraksts zirgam - zirga vārds bija Šami, skaists, labi veidots, bet ļoti novājējis pēc ceļa pāri jūrai. Zirga temperaments bija nesavaldīgs un raksturs agresīvs, neviens to stallī nemīlēja.[1] Bet tas ir maz ticams, ka zirgs būtu pazemināts par ūdens ratu vilcēju Parīzes ielās.[1] Lai kāds būtu zirga ierašānās veids Parīzē, zirgs tika aizvests uz Angliju uz Koka staļļiem Longfordhollā Derbijā. Zirgs tur dzīvoja līdz Edvarda Koka nāvei 1733. gadā.
Edvards Koks ar grāfu Godolfīnu bija tuvi draugi, un viņš grāfam mantojumā bija atstājis ķēvi Roksanu un tās kumeļu Latu. Visi pārējie Koka zirgi, ieskaitot Godolfīna arābu nokļuva pie cita Edvarda drauga Londonas vaislas zirgu aģenta Rodžera Viljama. Godolfīnas grāfs atpirka arābu ērzeli, lai ķēve Roksana atkal būtu kopā ar savu izredzēto.[1] Ērzelis savu turpmāko dzīvi pavadīja Brabahamā Kembridžā līdz nomira 1753. gada Ziemassvētkos.
Ir saglabājies zirga veterinārā ārsta Osmara apraksts - Nekad līdz šim nebiju redzējis tik labi veidotu un piemērotu zirgu skriešanai kā Godolfīna arābu zirgs; tā pleci bija kā nevienam zirgam, slīpi ieguļoties tālu atpakaļ uz muguras. Aiz pleciem tam bija ļoti augsts un attīstīts skausts, ka tikpat kā nebija vietas mugurai, kas bija muskuļaina un stingra, ar tik spēcīgiem krustiem, kādus agrāk nekad nebiju redzējis tik neliela izmēra zirgam.
Godolfīna ērzeļa karjera
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Edvards Koks nelielo zirgu nopirka nevis vaislai, bet, lai izmantotu kā pārbaudes ērzeli, turot ķēvju tuvumā un vērojot ķēvju uzvedību, lai varētu noteikt pareizo laiku vaislas ērzeļa atvešanai. Viss izmainījās, kad ķēvei Roksanai tika plānota pārošana ar ērzeli Hobgoblīnu. Starp ērzeļiem izcēlās sīva cīņa, kurā uzvarēja Godolfīna ērzelis.[1] Ķēve noraidīja tai piemeklēto partneri, izvēloties mazo, drosmīgo arābu. Edvards Koks atļāva sapārot Roksanu ar uzvarētāju. Roksanai piedzima kumeļš Lats (angliski - Lath), kas esot bijis ļoti elegants un skaists kumeļš. Godolfīna ērzelis, Roksana un Lats pēc Edvarda Koka nāves nokļuva pie Godolfīna grāfa.[1] Lats tika pārdots Devonšīras hercogam. Lats sevi pierādīja kā izcilu sacīkšu zirgu, 9 reizes no deviņām uzvarot Ņūmarketas ātruma sacīkstēs. Līdz sacīkstēs sāka piedalīties Flaiing Čailder, Lats skaitījās visātrākais zirgs Anglijā. Otrais kumeļš, kas piedzima šim pārim bija Kade, trešais Regulus. Visi trīs kumeļi izskatījās kā tēvs: zeltaini bēri, neliela auguma, bet ar attīstītiem, spēcīgiem pleciem un krustiem. Visi trīs bija ļoti ātri zirgi un radīja daudzus pēcnācējus. Ar šiem trīs kumeļiem iesākās Godolfīna arābu zirga ērzeļa karjera, pie viņa tika vestas labākās ķēves no visas Anglijas.
Visu laiku slavenākais tīrasiņi zirgu ērzelis Eklipse pa tēva līniju ir pēcnācējs Derlija arābu zirgam, bet tā māte bija meita Regulusam.[2] Arī mūsdienās, pētot tīrasiņu ģenētiku, ērzeļiem izcelsme visbiežāk aizved pie Derlija arābu zirga, bet ķēvēm pie Godolfīna zirga. Kopumā mūsdienu Godolfīna arābu zirga pēcnācēji, analizējot tēva un mātes līniju, ir 13,8% no visiem tīrasiņu zirgiem.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 Godolphin Arabian
- ↑ «Eclipse Thoroughbred». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 25. janvārī. Skatīts: 2009. gada 31. janvārī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- http://www.galopp-sieger.de/galoppsieger/stammtafel_html?startPferd=Godolphin%20ArabianThe%20Godolp&fart=&ftype=&tiefe=815&suchePferd=Godolp&efil=
- http://www.bloodlines.net/TB/Bios/GodolphinArabian.htm
- https://web.archive.org/web/20081228184023/http://www.godolphin.com/TheGodolphinArabian.aspx
- https://web.archive.org/web/19990830035523/http://www.geocities.com/Heartland/Estates/3095/BHTbArabAnces.html