Golānas augstienes

Golānas augstienes atrodas starp Sīriju un Izraēlu. Uz tām pretendē abas valstis

Golānas augstienes (arābu: هضبة الجولان, Haḍbatu 'l-Jawlān; ivritā: רמת הגולן, Ramat ha-Golan) ir stratēģiski nozīmīgs kalnains reģions Tuvajos Austrumos, kas atrodas uz ziemeļaustrumiem no Kinnereta (Galilejas) ezera. Šī teritorija vēsturiski bija daļa no Sīrijas dienvidrietumu provinces, taču 1967. gada Sešu dienu kara laikā to militāri okupēja Izraēla, atbildot uz iepriekšējiem bruņotiem incidentiem un artilērijas apšaudēm no Sīrijas puses.

Pēc kara beigām Izraēla nostiprināja savu militāro klātbūtni reģionā, un 1981. gada decembrī Knesets pieņēma tā dēvēto "Golānas augstieņu likumu", ar kuru vienpusēji tika piemērota Izraēlas civilā pārvalde šajā teritorijā, faktiski to anektējot. Šī aneksija starptautiskajā sabiedrībā, tostarp ANO Drošības padomē, netika atzīta un tika asi nosodīta ar Rezolūciju Nr. 497, kurā Izraēlas rīcība tika pasludināta par spēkā neesošu saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.

Pašlaik Golānas augstienes ir de facto Izraēlas kontrolē, un tajās atrodas gan Izraēlas militārie objekti, gan arī vairāk nekā 30 izraēliešu izveidotas apmetnes, kurās dzīvo vairāk nekā 20 000 ebreju kolonistu. Vienlaikus ap 20 000 vietējo druzu iedzīvotāju, kas ir Sīrijas pilsoņi, joprojām dzīvo šajā reģionā, un vairums no viņiem nav pieņēmuši Izraēlas pilsonību.

Golānas augstieņu kopējā platība ir aptuveni 1800 km², no kuriem aptuveni 1200 km² ir Izraēlas kontrolē. Vidējais augstums ir aptuveni 1000 metri virs jūras līmeņa, un augstākā virsotne ir Hermona kalns (2224 m), kas atrodas Golānas ziemeļdaļā. Reģions ir bagāts ar ūdens resursiem, un tam ir būtiska nozīme Izraēlas ūdensapgādē, jo tas nodrošina daļu no ūdens, kas ieplūst Kinnereta ezerā — vienā no galvenajiem saldūdens avotiem valstī.

Stratēģiskā nozīme, ūdens resursu pārvaldība, militārā priekšrocība un ģeopolitiskā spriedze padara Golānas augstienes par vienu no vispretrunīgākajām un diplomātiski jūtīgākajām teritorijām Tuvajos Austrumos. Sīrija joprojām uzstāj uz pilnīgu teritorijas atdošanu, bet Izraēla paziņo, ka Golāna ir vitāli svarīga tās drošībai. 2019. gadā ASV oficiāli atzina Izraēlas suverenitāti pār Golānas augstienēm, kas izraisīja plašu starptautisku kritiku un tika noraidīts no ANO un vairuma pasaules valstu puses.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Golānas augstienes.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Ukrainas vēstures enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)