Golomjannija
| Golomjannija | |
|---|---|
| остров Голомянный | |
 | |
  Golomjannija  Golomjannija  Golomjannija  Golomjannija | |
| Ģeogrāfija | |
| Izvietojums | Karas jūra |
| Koordinātas | 79°32′50″N 90°38′40″E / 79.54722°N 90.64444°EKoordinātas: 79°32′50″N 90°38′40″E / 79.54722°N 90.64444°E |
| Arhipelāgs | Sedova arhipelāgs |
| Platība | 9 km² |
| Garums | 5.4 km |
| Platums | 1 km |
| Augstākais kalns | 26 m |
| Administrācija | |
 Krievija | |
| Federācijas subjekts | Krasnojarskas novads |
| Lielākā pilsēta | Golomjannija |
| Demogrāfija | |
| Iedzīvotāji | 0 |
 Golomjannija Vikikrātuvē | |
Golomjannija (krievu: остров Голомянный) ir Krievijai piederoša sala Ziemeļu Ledus okeānā Severnaja Zemļas arhipelāgā. Administratīvi ietilpst Krasnojarskas novada Taimiras Dolganu—Ņencu rajonā.
Ģeogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sala izvietojusies Karas jūras austrumos Severnaja Zemļai pieskaitītā Sedova arhipelāga ziemeļrietumu galā. Šaura, reizēm pārplūstoša smilts un oļu strēle to savieno ar Sredņijas salu. Sala ir šaura un gara, izstiepta 5,4 km garumā ziemerietumu—dienvidaustrumu virzienā. Augstākais punkts 26 m vjl atrodas salas dienvidaustrumos. Salas krasti lielākoties krauji, vietām līdz 12 m augsti. Augsni galvenokārt veido smilšmāls ar kaļķakmens šķembām. Mūžīgais sasalums 2 m dziļumā. Aug galvenokārt ķērpji un sūnas, sastopama arī polārā magone un akmeņlauzīte.[1]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Salu 1930. gada augustā atklāja padomju polārpētnieku ekspedīcija ar ledlauzi Georgij Sedov Oto Šmita vadībā. 1954. gadā uz Golomjannijas salu pārcēla Ostrovdomašņijas polārstaciju.[2]