Graanul Invest

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
AS Graanul Invest
Tips Akciju sabiedrība
Darbības joma enerģētika
Dibināts 2003. gads
Galvenais birojs Tallina, Karogs: Igaunija Igaunija
Produkti kokskaidu granulas
Darbinieki > 500
Mājaslapa graanulinvest.com

AS Graanul Invest ir Igaunijas uzņēmums, viens no lielākajiem kokskaidu granulu ražotājiem Eiropā. Dibināts 2003. gadā. Galvenais birojs atrodas Tallinā.

Graanul Invest grupā 2019. gada pirmajā pusē ietilpa 11 granulu rūpnīcas, divas pārdošanas organizācijas, sešas koģenerācijas stacijas, trīs mežu apsaimniekošanas uzņēmumi, un viens uzņēmums, kas orientēts uz biotehnoloģijām. Grupas ražošanas jauda ir 2,2 miljoni tonnu gadā.

Graanul Invest kapitāldaļu vairākums pieder Raulam Kirjanenam (Raul Kirjanen). Akcijas pieder arī Andersam Andersonam (Anders Anderson) un Andersam Retsepam (Andres Rätsepp). Contents

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

AS Graanul Invest tika dibināts 2003. gada 25. novembrī. 2004. gadā tika sākta granulu rūpnīcu celtniecība Imaverē Igaunijā un Alītā Lietuvā. Abas ražotnes darbu sāka 2005. gadā.

2013. gadā Graanul Invest kopā ar ASV uzņēmumu Rentech, izveidoja kopuzņēmumu Rentech Graanul, kas no ASV uzņēmuma Fulghum Fibre iegādājās šķeldu rūpnīcu un kokšķiedru rūpnīcu Kanādā ar mērķi tās rekonstruēt uz granulu ražošanu, lai piegādātu granulas ASV un Kanādas tirgum.[1][2] Vēlāk Rentech saskārās ar grūtībām, un 2017. gadā paziņoja par bankrotu; Rentech ražotnes tika pārdotas un kopuzņēmums ar Graanul Invest likvidēts.

2015. gadā no Zviedrijas uzņēmumiem BillerudKorsnäs A un Baltic Resources AB tika iegādāts Latvijas lielākais granulu ražotājs SIA Latgran.

2016. gada jūnijā Graanul Invest panāca vienošanos no bankrotējušā Vācijas uzņēmuma German Pellets Beļģijā iegādāties ar akmeņoglēm darbināmu Langerlo elektrostaciju. Bija plānots rūpnīcu pārveidot, par kurināmo izmantojot koksnes granulas. Šis projekts neizdevās, jo uzņēmums no Flandrijas iestādēm nesaņēma elektrostacijas rekonstrukcijas termiņa pagarināšanas atļauju, tādējādi zaudējot atjaunīgās enerģijas subsīdiju garantiju.[3]

2018. gadā tika paziņots, ka Graanul Invest sadarbībā ar Amerikas biotehnoloģiju uzņēmumu Sweetwater Energy izveidos koksnes frakcionēšanas rūpnīcu, lai ražotu dažādus cukurus un lignīnu, izmantojot Sunburst frakcionēšanas tehnoloģiju. 2018. gada oktobrī Graanul Invest pārdeva 10 ar granulām kurināmās katlu mājas Adven Eesti. 2018. gadā no Dānijas kuģniecības D/S Norden tika iegādāts beramkravu kuģis M/V Nord Shanghai (tagad M/V Imavere) un 2019. gadā M/V Nord Mumbai.

2019. gadā Graanul Invest meitasuzņēmums Woodville Pellets izsolē iegādājās ASV granulu ražotāja Texas Pellets aktīvus no bankrotējušā German Pellets, ietverot granulu ražošanas rūpnīcu Vūdvilā un Teksasas ostas termināli Port Arthur.[4]

Struktūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Graanul Invest grupa ir sadalīta piecos biznesa segmentos:

  • granulu ražošana
    • OÜ Helme Graanul (Igaunija)
    • OÜ Ebavere Graanul (Igaunija)
    • OÜ Osula Graanul (Igaunija)
    • SIA Graanul Invest (Latvija)
    • SIA Graanul Pellets (Latvija)
    • UAB Graanul Invest (Lietuva)
    • SIA Latgran (Latvija)
  • pārdošana un loģistika
    • AS Pelletiküte (Igaunija)
    • Imavere Shipping (Kipra)
  • enerģijas ražošana
    • OÜ Graanul Energia (Igaunija)
    • OÜ Helme Energia (Igaunija)
    • OÜ Imavere Energia (Igaunija)
    • OÜ Osula Energia (Igaunija)
    • SIA Incukalns Energy (Latvija)
    • SIA Graanul Pellets Energy (Latvija)
  • mežu apsaimniekošana
    • OÜ Valga Puu (Igaunija)
    • AS Dammix (Igaunija)
    • OÜ AAB Ekskavaator (Igaunija)
    • OÜ Karo Mets (Igaunija)
    • AS Roger Puit (Igaunija, 50 %)
    • OÜ Graanul Mets (Igaunija)
  • bioprocesi
    • OÜ Graanul Biotech (Igaunija)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]