Alīta

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Alīta
Alītas panorāma
Alītas panorāma
Flag of Alīta
Karogs
Alīta
Ģerbonis
Alīta
Red pog.png
Alīta
Koordinātas: 54°23′54″N 24°02′49″E / 54.39833, 24.04694
Valsts Karogs: Lietuva Lietuva
Pašvaldība Alītas pilsētas pašvaldība
Pilsētas tiesības 1581
Platība
 - Kopējā 45 km²
Augstums vjl 89 m
Iedzīvotāji (2009)
 - kopā 74 563
Laika josla EET (UTC+2)
 - Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Mājaslapa: http://www.alytus.lt/

Alīta (lietuviešu: Alytus) ir pilsēta Lietuvas dienvidos, pie Nemunas, 65 kilometrus uz dienvidiem no Kauņas un 108 kilometrus uz dienvidrietumiem no Viļņas. Rajona un Alītas pilsētas pašvaldības centrs. Pēc iedzīvotāju skaita lielākā Dzūkijas pilsēta ar 74 563 iedzīvotājiem 2009. gadā. Cēsu sadraudzības pilsēta.

Pilsētas iedzīvotāji pēc nacionālā sastāva - 94,7% lietuviešu, 2,8% krievu. Rūpniecības un tirdzniecības skola, Alītas kolēģija, tuberkulozes slimnīca, V. Kudirkas rajona centrālā slimnīca, sporta celtnes.

Alīta ir Lietuvas patriota Roma Kalantas (Romas Kalanta, 1953-1972), futbolista Židrūna Karčemarska (Žydrūnas Karčemarskas, 1983), cīkstones Živiles Raudonienes (Živilė Raudonienė, 1982) un futbolista Gintara Staučes (Gintaras Stauče, 1969) dzimtā pilsēta.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Alīta pirmoreiz minēta 1377. gadā Marburagas Vīganda hronikā. 1581. gada 15. jūnijā Stefans Batorijs Alītai piešķīra Magdeburgas tiesības. Šis datums mūsdienās ir Alītas pilsētas svētki. Pagātnē Alīta daudzkārt cietusi dažādos karos. Vairākkārtīgi to izpostījuši ugunsgrēki un citas nelaimes. Polijas dalīšanas rezultātā pilsēta bija sadalīta divās daļās: Alītā I, kura iekļāvās Krievijā, un Alītā II Prūsijas sastāvā. Uzvarējusi karā pret Napoleonu, Krievija visu Alītu iekļāva savā sastāvā. Tikai 1915. gadā šīs abas daļas tika apvienotas vienā pilsētā.

Iedzīvotāji[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
Gads Iedz.
1823 600
1827 289
1867 554
1886 1 769
1896 822
1897 3 445
1923 6 322
1931 7 124
1939 9 207
1959 12 300
1964 15 600
1970 28 165
1974 40 200
1979 55 509
1983 64 000
1989 73 015
2001 71 491
2006 69 145
2007 68 835
2008 68 304
2009 67 505
2010 66 841
2011 60 618


Kultūra[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsētas centrā ir novadpētniecības muzejs, drāmas teātris, pedagoga A. Matuša muzejs, pie tilta pār Nemunu piemineklis karavīram A. Jozapavičam. Alītas mežā ir Dziesmu ieleja un piemineklis Alītas 400-ajai jubilejai. Pie meža arī ir Tautas vēsturiskās atmiņas muzejs, rakstnieka A. Jonīna muzejs.

Baznīcas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Alītā ir četras baznīcas:

  • Svēto Sargeņģeļu, celta 1830 g.
  • Svētā Kazimira
  • Svētā Ludviga, celta 1524 g.
  • Svētās Marijas Kristiešu Palīdzības, visjaunākā pilsētas baznīca, kura sākta celt 1991 g.

Rūpniecība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Alītas ziemeļrietumos ir rūpniecības rajons, kurā ir vairākas kompānijas - leduskapju rūpnīca Snaigė, dzelzbetona rūpnīca Alytaus gelžbetonis, ceļu būves uzņēmums Alkesta, komunālais uzņēmums Alytaus šiluminiai tinklai, Alytaus elektros tinklai, Alytaus tekstilė, Lietuvos žaliava, Daisotra un citas. Austrumu rūpniecības rajonā ir dzērienu rūpnīca Alita, Alytaus chemija, Alytaus Coca - cola un citas. Dienvidu rūpniecības rajonā - Astra.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]