Alīta

Vikipēdijas lapa
Alīta
Alītas panorāma
Alītas panorāma
Karogs: Alīta
Karogs
Ģerbonis: Alīta
Ģerbonis
Alīta (Lietuva)
Alīta
Alīta
Koordinātas: 54°23′54″N 24°02′49″E / 54.39833°N 24.04694°E / 54.39833; 24.04694Koordinātas: 54°23′54″N 24°02′49″E / 54.39833°N 24.04694°E / 54.39833; 24.04694
Valsts Karogs: Lietuva Lietuva
Pašvaldība Alītas pilsētas pašvaldība
Pilsētas tiesības 1581
Platība
 • Kopējā 45 km2
Augstums 89 m
Iedzīvotāji (2023)[1]
 • kopā 51 856
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Mājaslapa http://www.alytus.lt/
Alīta Vikikrātuvē

Alīta (lietuviešu: Alytus) ir pilsēta Lietuvas dienvidos, pie Nemunas, 65 kilometrus uz dienvidiem no Kauņas un 108 kilometrus uz dienvidrietumiem no Viļņas. Rajona un Alītas pilsētas pašvaldības centrs. Pēc iedzīvotāju skaita lielākā Dzūkijas pilsēta ar 74 563 iedzīvotājiem 2009. gadā. Cēsu sadraudzības pilsēta.

Pilsētas iedzīvotāji pēc nacionālā sastāva — 94,7% lietuviešu, 2,8% krievu. Rūpniecības un tirdzniecības skola, Alītas kolēģija, tuberkulozes slimnīca, V. Kudirkas rajona centrālā slimnīca, sporta celtnes.

Alīta ir Lietuvas patriota Roma Kalantas (Romas Kalanta, 1953—1972), futbolista Židrūna Karčemarska (Žydrūnas Karčemarskas, 1983), cīkstones Živiles Raudonienes (Živilė Raudonienė, 1982) un futbolista Gintara Staučes (Gintaras Stauče, 1969) dzimtā pilsēta.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Alīta pirmoreiz minēta 1377. gadā Marburgas Vīganda hronikā. 1581. gada 15. jūnijā Stefans Batorijs Alītai piešķīra Magdeburgas tiesības. Šis datums mūsdienās ir Alītas pilsētas svētki. Pagātnē Alīta daudzkārt cietusi dažādos karos. Vairākkārtīgi to izpostījuši ugunsgrēki un citas nelaimes. Pēc Polijas dalīšanas pilsēta bija sadalīta divās daļās: Alītā I, kura iekļāvās Krievijas Impērijas sastāvā, un Alītā II Prūsijas Karalistes sastāvā. Uzvarējusi karā pret Napoleonu, Krievija visu Alītu iekļāva savā sastāvā. Tikai 1915. gadā šīs abas daļas tika apvienotas vienā pilsētā.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.
1823600
1827289
1867554
18861 769
1896822
18973 445
19236 322
19317 124
19399 207
195912 300
196415 600
197028 165
197440 200
197955 509
198364 000
198973 015
200171 491
200669 145
200768 835
200868 304
200967 505
201066 841
201160 618

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsētas centrā ir novadpētniecības muzejs, drāmas teātris, pedagoga A. Matuša muzejs, pie tilta pār Nemunu piemineklis karavīram A. Jozapavičam. Alītas mežā ir Dziesmu ieleja un piemineklis Alītas 400. jubilejai. Pie meža arī ir Tautas vēsturiskās atmiņas muzejs, rakstnieka A. Jonīna muzejs.

Baznīcas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Alītā ir četras baznīcas:

  • Svēto Sargeņģeļu, celta 1830. gadā;
  • Svētā Kazimira;
  • Svētā Ludviga, celta 1524. gadā;
  • Svētās Marijas Kristiešu Palīdzības, visjaunākā pilsētas baznīca, kura sākta celt 1991 gadā.

Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sadraudzības pilsētas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rūpniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Alītas ziemeļrietumos ir rūpniecības rajons, kurā ir vairākas kompānijas — ledusskapju rūpnīca Snaigė, dzelzsbetona rūpnīca Alytaus gelžbetonis, ceļu būves uzņēmums Alkesta, komunālais uzņēmums Alytaus šiluminiai tinklai, Alytaus elektros tinklai, Alytaus tekstilė, Lietuvos žaliava, Daisotra un citas. Austrumu rūpniecības rajonā ir dzērienu rūpnīca Alita, Alytaus chemija, Alytaus Coca-cola un citas. Dienvidu rūpniecības rajonā — Astra.

Apskates vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


  1. Pilsētu iedzīvotāju skaits gada sākumā; pārbaudes datums: 12 februāris 2023.