Spēcīgas gravitācijas lēcas ietekmē veidojas tā sauktais Einšteina krusts. Šajā gadījumā tas sastāv no četriem viena un tā paša kvazāra attēliem, un par gravitācijas lēcu kalpo masīva galaktika, kas atrodas starp šo kvazāru un Zemi.
Gravitācijas lēca ir parādība, kas rodas, tāla kosmiskā objektaelektromagnētiskajam starojumam mainot izplatīšanās virzienu tuvāk novietota kosmiskā objekta gravitācijas laukā. Gravitācijas lēca izkropļo tālā kosmiskā objekta (kvazāra, galaktikas vai galaktiku kopas) attēlu, tāpat kā optiskā lēca. Astronomi gravitācijas lēcas izmanto, lai iegūtu informāciju par objektu, kura starojums iet caur šo lēcu. Parastos apstākļos šādus objektus no Zemes nebūtu iespējams novērot.
Pirmo gravitācijas lēcu atklāja 1979. gadā. Tā kļuva pazīstama kā Dvīņu kvazārs (oficiālais nosaukums SBS 0957+561), jo sākotnēji izskatījās līdzīga diviem identiskiem kvazāru objektiem. Šo gravitācijas lēcu atklāja Deniss Volšs, Bobs Karsvels un Rejs Veimans, izmantojot Kitpīkas nacionālās observatorijas 2,1 metra teleskopu.
Pirmo divkāršo gravitācijas lēcu atklāja 2024. gadā. To iesauca par "Einšteina zigzagu". Gaisma no ļoti tāla kvazāra (10,5 miljardu gaismas gadu attālumā) virzās caur divām galaktikām (10,2 un 2,3 miljardu gaismas gadu attālumā no Zemes), kas ir ļoti rets gadījums.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Gravitācijas lēca.
