Greiema Bella sala

Vikipēdijas lapa
Greiema Bella sala
остров Греэм-Белл
Greiema Bella sala
Komendatūras ciemats pie lidlauka
Greiema Bella sala (Franča Jozefa Zeme)
Greiema Bella sala
Greiema Bella sala
Greiema Bella sala (Arhangeļskas apgabals)
Greiema Bella sala
Greiema Bella sala
Greiema Bella sala (Krievija)
Greiema Bella sala
Greiema Bella sala
Ģeogrāfija
Izvietojums Barenca jūra, Karas jūra
Koordinātas 80°52′N 64°17′E / 80.867°N 64.283°E / 80.867; 64.283Koordinātas: 80°52′N 64°17′E / 80.867°N 64.283°E / 80.867; 64.283
Arhipelāgs Franča Jozefa Zeme
Platība 1557 km²
Augstākais kalns Vetrenija kupols
509 m
Administrācija
Karogs: Krievija Krievija
Apgabals Arhangeļskas apgabals
Demogrāfija
Iedzīvotāji 0 (2010)
Greiema Bella sala Vikikrātuvē

Greiema Bella sala (krievu: остров Греэм-Белл) ir Krievijas Federācijai piederoša neapdzīvota sala Franča Jozefa Zemē Ziemeļu Ledus okeānā, trešā lielākā arhipelāga sala. Ietilpst Arhangeļskas apgabala administratīvajā teritorijā «Franča Jozefa Zemes un Viktorijas salas salu teritorija», bet vietējās pašvaldības nozīmē pieder Primorskas rajonam. Nosaukta par godu izgudrotājam un zinātniekam Aleksandram Greiemam Bellam.[1]

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sala izvietojusies arhipelāga austrumos, austrumu salu grupā. Dienvidos to apskalo Barenca jūra, austrumos — Karas jūra. Morgana šaurums dienvidaustrumos to atdala no Vilčeka Zemes. Divas trešdaļas salas teritorijas klāj ledāji, augstākais punkts ir Vetrenija kupols (509 m vjl) salas dienvidos. Krasta līnija maz izrobota, no ledājiem jūrā noplūst vairāki glečeri. Salas ziemeļaustrumu daļā ir liela no ledus brīva Holmistijas pussala, to rietumos apskalo Matuseviča līcis.[2]

Sala atrodas arktiskā tuksneša joslā. Augu valsts pārstāvēta galvenokārt ar sūnām un ķērpjiem. Sastopami leduslāči.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Greiema Bella sala ir visnesenāk atklātā un izpētītā no lielajām Franča Jozefa Zemes salām. Agrīnajās kartēs (Pajera un Veiprehta, Lī Smita, Džeksona, Nansena) tā pat nav atzīmēta kā novērota. Salu 1899. gada pavasarī atklāja Valtera Vellmana ekspedīcijas vadītāja vietnieks Evelins Boldvins kamanu izpētes brauciena laikā. Lai arī Boldvins četrreiz šķērsoja salu dažādos maršrutos, Velmana ekspedīcijas kartē salas forma attēlota pārsteidzoši neprecīzi. Precīzāka salas izpēte un kartēšana notika tikai PSRS laikā.

Aukstā kara laikā salas ziemeļos pie Severnoje ezera atradās militārais lidlauks un pretgaisa aizsardzības karaspēka daļa; pamesti 1994. gadā.[3] 2000. gados teritorija sakopta, šeit ierīkota nacionālā parka Russkaja Arktika lauka bāze.[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]