Franča Jozefa Zeme
| Franča Jozefa Zeme | |
|---|---|
| krievu: Земля Франца-Иосифа | |
 Franča Jozefa Zemes karte | |
  Franča Jozefa Zeme  Franča Jozefa Zeme | |
| Ģeogrāfija | |
| Izvietojums | Ziemeļu Ledus okeāns |
| Koordinātas | 80°34″N 54°47″E / 80.00944°N 54.01306°EKoordinātas: 80°34″N 54°47″E / 80.00944°N 54.01306°E |
| Salu skaits | 192 |
| Galvenās salas | 10 |
| Platība | 16 134 km² |
| Augstākais kalns |
Forbsa ledājs 620 m |
| Administrācija | |
 Krievija | |
| Apgabals | Arhangeļskas apgabals |
| Demogrāfija | |
| Iedzīvotāji | 0 |
 Franča Jozefa Zeme Vikikrātuvē | |
Franča Jozefa Zeme (krievu: Земля Франца-Иосифа) ir arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā ziemeļos no Novaja Zemļas, un austrumos no Svalbāras. Arhipelāgs pieder Krievijas Federācijai un ir iekļauts Arhangeļskas apgabalā. Franča Jozefa Zeme sastāv no 192 ar ledu klātām salām, kuru kopējā platība ir 16 134 km2. Arhipelāgā nav pastāvīgo iedzīvotāju.[1]
Salās darbojas divas polārstacijas: Observatorija Krenkeļa Heisa salā un Nagurska Aleksandras Zemē, kā arī robežsardzes daļa un lidlauks. Ar kuģiem uz arhipelāgu iespējams aizkļūt tikai dažās vasaras nedēļās un salu apmeklēšanai nepieciešama speciāla atļauja.
Ģeogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Franča Jozefa Zeme atrodas starp 80,0° un 81,9° ziemeļu paralēlēm un tā ir vistālāk uz ziemeļiem izvietojusies salu grupa Eirāzijā. Tās galējais ziemeļu punkts ir Fligeli rags Rūdolfa salā. Arhipelāgs atrodas tikai 900—1110 km no Ziemeļpola un tā ziemeļu salas ir tuvāk ziemeļpolam kā jebkura cita zeme, izņemot Elsmīru un Grenlandi.
| Sala | Platība | Augstums |
|---|---|---|
| Georga Zeme | 2820,8 | 416 |
| Vilčeka Zeme | 2203,3 | 606 |
| Greiema Bella sala | 1556,6 | 509 |
| Aleksandras Zeme | 1095,3 | 382 |
| Hola sala | 1049,4 | 502 |
| Solsberija sala | 960,0 | 482 |
| Maklintoka sala | 611,5 | 521 |
| Džeksona sala | 521,4 | 481 |
| Laronsjēra sala | 478,3 | 431 |
| Hukera sala | 459,8 | 576 |
| Cīglera ala | 448,0 | 554 |
| Čempa sala | 374,3 | 507 |
| Luidži sala | 370,6 | 468 |
| Salma sala | 344,0 | 343 |
| Karla Aleksandra sala | 329,2 | 365 |
| Rūdolfa sala | 295,5 | 461 |
| Evas-Livas sala | 288,0 | 381 |
| Nortbruka sala | 254,0 | 344 |
| Vīnerneištates sala | 237,0 | 620 |
| Brusa sala | 190,8 | 301 |
| Nansena sala | 164,1 | 372 |
| Paijera sala | 160,0 | 284 |
| Rainera sala | 139,8 | 284 |
| Heisa sala | 132,2 | 242 |
| Grīlija sala | 127,2 | 447 |
| Artura sala | 111,2 | 275 |
| pārējās salas | 333,1 | |
| Franča Jozefa Zeme | 16090,0 | 620 |
Arhipelāgs nosacīti dalās trīs salu grupās:
- austrumu grupa, ko no pārējā arhipelāga atdala Austriešu šaurums ar lielākajām salām Vilčeka Zemi un Greiema-Bella salu;
- centrālā grupa starp Austriešu šaurumu un Britu kanālu ir daudzskaitlīgākā salu grupa ar lielāko Hola salu un arhipelāga augstāko punktu Vīnerneištates salā;
- rietumu grupa uz rietumiem no Britu kanāla ar arhipelāga lielāko salu Georga Zemi.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iespējams, šo arhipelāgu pirmie sasniedza norvēģu roņu mednieki 1865. gadā ar šoneri Spidsbergen. Viņi devās uz austrumiem no Svalbāras, līdz sasniedza jaunu zemi, minētu kā Ziemeļaustrumu Špicbergenu. Nav zināms, vai viņi izkāpa krastā.
Oficiāli šīs salas atklāja Austroungārijas polārā ekspedīcija, kas notika 1873. gadā, un ko vadīja Jūliuss fon Pajers un Kārlis Veiprehts (Karl Weyprecht). Viņi nosauca arhipelāgu par godu Austroungārijas imperatoram Francim Jozefam I. Tā kā ekspedīcija bija privāta, šīs salas nekļuva par Austroungārijas īpašumu.
1926. gada 15. aprīlī Padomju Savienības valdība pasludināja, ka PSRS jūras robeža turpinās no PSRS un Somijas robežas (meridiāns 32°4’35) uz ziemeļiem līdz Ziemeļpolam, kā arī no Bēringa šauruma vidus (168°49’30) līdz Ziemeļpolam, ietverot zināmās un nezināmās salas. Tādējādi Franča Jozefa Zeme nokļuva PSRS, pēc 1991. gada Krievijas Federācijas pakļautībā.[2]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Franz-Joseph-Land: Die Inseln». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 27. decembrī. Skatīts: 2019. gada 27. decembrī. Arhivēts 2019. gada 27. decembrī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ Современный правовой статус российского сектора Арктики. // География. — 2007. — № 1.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Franča Jozefa Zeme.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- Земля Франца-Иосифа. Исторические объекты
- Franča Jozefa Zemes karte (krieviski)
|