Tūlīt pēc Konservatorijas beigšanas Grīnupu uzņēma Komponistu savienībā un līdz 1962. gadam viņš uzrakstīja sešas simfonijas, vēlāk tapa Sinfonia per archi (1970).
1970. gados viņš pievērsās kamermūzikai, turpinot sacerēt arī simfonijas — Sinfonia da camera (1970), Sinfonia per archi (1972), Quasi una sinfonia (1981), beidzot Devīto simfoniju (1988), kas vērtējama kā skaņraža muzikālās izteiksmes īstena kvintesence.[1]
Miris 1989. gada 4. decembrī Rīgā, apbedīts Rīgas Pirmajos Meža kapos.