Gunārs Jākobsons

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Gunārs Jākobsons
Gunārs Jākobsons 2012. gadā
Gunārs Jākobsons 2012. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1935. gada 12. novembrī (84 gadi)
Valsts karogs: Latvija Jaunsvirlauka, Jelgavas apriņķis, Latvija
Tautība Latvietis
Nodarbošanās Sporta žurnālists

Gunārs Jākobsons (dzimis 1935. gada 12. novembrī Jaunsvirlaukā)[1][2] ir bijušais latviešu sporta žurnālists, televīzijas un radio komentētājs. Galvenokārt komentējis hokeju un futbolu. Latvijas Gada balvas sportā 2010 ieguvējs par mūža ieguldījumu Latvijas sportā. Par sporta žurnālistu nostrādājis vairāk nekā 50 gadus. Kopā ir gatavojis vairāk nekā 3000 sporta pārraides,[3] gatavojis reportāžas no 13 Olimpiskajām spēlēm.[4]

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1959. gadā absolvējis Latvijas Valsts Universitātes Juridisko fakultāti.[2]

19 gadu vecumā sācis darbu Mežaparka radiomezglā par diktoru tehniķi.[4] Savu darbu kā sporta žurnālists viņš uzsāka 1950. gadu vidū, debiju piedzīvodams 1954. gada 4. jūlijā.[5] Laika posmā no 1956. līdz 1991. gadam viņš strādāja Latvijas Radio, kur vadīja vairākus sporta raidījumus, kā arī bērniem, mākslai un literatūrai veltītus raidījumus. Tāpat viņš veidoja raidījumu "Mikrofona aptauja".[2] Strādājis par sporta žurnālistu 13 Olimpiskajās spēlēs un 30 Pasaules čempionātos hokejā. 2007. gadā piedalījās LNT šovā "Divas zvaigznes" kopā ar Margaritu Vilcāni.[6]

1959. gadā G. Jākobsons kļuvis par Latvijas Žurnālistu savienības biedru, 1985. gadā — Latvijas PSR Nopelniem bagāto kultūras darbinieku.[2] 1997. gadā saņēmis Jāņa Lintera prēmiju par ilgstošo un profesionāli izcilo darbu. 2000. gadā par lielo ieguldījumu radiožurnālistikā viņš saņēma "Cicerona Goda" nosaukumu.[7] Tāpat par ilgstošo darbu Pasaules čempionātu komentēšanā viņš saņēma Starptautiskās hokeja federācijas balvu par mūža ieguldījumu. 2010. gada 2. decembrī īpaša LOK komisija paziņoja, ka G. Jākobsons saņems balvu par mūža ieguldījumu sportā.[8][9] 2010. gada 23. decembrī īpašā Latvijas Gada balvas sportā 2010 pasniegšanas ceremonijā viņš saņēma šo balvu.[10][11]

2011. gada 12. aprīlī viņš tika nosaukts kā viens no Triju Zvaigžņu ordeņa saņēmējiem.[12]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Gunāra Jākobsona laika mašīna». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 13. februārī. Skatīts: 2011. gada 26. novembrī.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 Latvijas enciklopēdija. 3. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2005. 110.—111. lpp. ISBN 9984-9482-3-4.
  3. Balvu par mūža ieguldījumu sportā saņems Gunārs Jākobsons[novecojusi saite]
  4. 4,0 4,1 Sporta žurnālistikas leģenda Gunārs Jākobsons svin 80 gadu dzimšanas dienu
  5. Gunārs Jākobsons saņems balvu par mūža ieguldījumu sportā
  6. «No šova „Divas zvaigznes” izstājās Margarita Vilcāne un Gunārs Jākobsons». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 17. septembrī. Skatīts: 2010. gada 24. decembrī.
  7. Pelnīta atzinība Gunāram Jākobsonam, la.lv
  8. «Gunārs Jākobsons saņems balvu par mūža ieguldījumu sportā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 25. decembrī. Skatīts: 2010. gada 24. decembrī.
  9. Jānis Pārums. «Gunārs Jākobsons saņems balvu par mūža ieguldījumu sportā». Sportacentrs.com, 2010-12-02. Skatīts: 2012. gada 11. oktobrī.
  10. Latvijas gada sportisti — Martins Dukurs un Ineta Radeviča
  11. Ilze Āķe-Vīksne. «Paziņoti Latvijas Gada balva sportā 2010 ieguvēji». Olimpiade.lv, 24.12.2010. Arhivēts no oriģināla, laiks: 10.10.2012. Skatīts: 2012. gada 11. oktobrī.
  12. Ritvars Raits. «Jākobsonam un Zālmanim Triju Zvaigžņu ordeņi». Sportacentrs.com, 2011-04-12. Skatīts: 2012. gada 11. oktobrī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]