Margarita Vilcāne

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Margarita Vilcāne
Galvenā informācija
Dzimusi 1940. gada 16. decembrī (77 gadi)
Tomska, Krievijas PFSR, Karogs: Padomju Savienība PSRS
Žanri populārā mūzika
Nodarbošanās dziedātāja
Darbības gadi 1962 - 2015
Izdevēji Melodija
Platforma Records
Darbojusies arī Estrādes ansamblis Rīga
Rīgas estrādes orķestris
Tip Top[1]

Margarita Vilcāne (Bogoleiša) (dzimusi 1940. gada 16. decembrī Tomskā, Krievijas PFSR)[1] ir latviešu popmūzikas dziedātāja. Lielākos panākumus guvusi 20. gadsimta 60. un 70. gados, izpildot Raimonda Paula komponētās dziesmas.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

M. Vilcānes tēvs Vasilijs Vasņicovs krita Otrajā pasaules karā 1941. gadā, viņas māte kulināre Tekla kopā ar pārējo ģimeni no Sibīrijas pārcēlās uz Latviju 1945. gadā.[2] Viņa beigusi Rīgas 24. vidusskolu.

1962. gadā Margarita kļūst par Latvijas Filharmonijas solisti. No 1962. līdz 1969. gadam viņa ir estrādes ansambļa "Rīga" dziedātāja. Kopš 1967. gada viņa dzied duetā ar Ojāru Grīnbergu. Ar pirmo vīru, tehniķi Leonīdu Bogoleišu viņa laulībā nodzīvo tikai dažus gadus, 1966. gadā viņiem piedzimst dēls Andris.

No 1969. līdz 1975. gadam Margarita ir Rīgas estrādes orķestra soliste. Dziedājusi R. Paula, Imanta Kalniņa, Aļņa Zaķa, Ulda Stabulnieka, Gunāra Freidenfelda, Jāņa Sildega, Alfrēda Vintera un citu komponistu dziesmas. Piedalījusies R. Paula albumu "Tev, mana labā" (1969), "Tik dzintars vien" (1970) un "Teic, kur zeme tā" (1971) ierakstos. Viņa piedalījusies kinofilmā "Ceplis" (1972), atveidojot restorāna dziedātāju un dziedot populāro Marģera Zariņa dziesmu "Es sirdi izrauju...". M. Vilcānes izpildītās dziesmas divas reizes uzvarējušas Mikrofona dziesmu aptaujā: 1970. gadā "Baltā saule", 1971. gadā - "Teic, kur zeme tā" (kopā ar Noru Bumbieri, Ojāru Grīnbergu un Viktoru Lapčenoku).[3]

No 1975. līdz 1990. gadam Margarita un Ojārs ir estrādes ansambļa "Tip top" solisti. Pirmais Margaritas soloalbums Cher ami ar R.Paula, I.Kalniņa, U.Stabulnieka u.c. komponistu dziesmām izdots 1977. gadā.

1977. gadā Vilcānei piešķirts Latvijas PSR Nopelniem bagātās skatuves mākslinieces nosaukums.

1988. gadā Margarita un Ojārs sagatavo A. Vintera dziesmu programmu, 1990. gadā izdots A. Vintera dziesmu albums "Un mazs smaidošs foto". Šajā gadā beidz pastāvēt Filharmonijas kolektīvi, arī "Tip top".

1996. gadā iznāk albums "Ģimeniska debija", kur Margarita dzied sava dēla komponista Andra Vilcāna dziesmas.

2000. gadā izdota labāko dziesmu izlase "Karalienes dziesma". 2005. gadā piedalās R. Tigula un K. Anitena brīvdabas mūziklā "Vella kalpi", atveidojot Ģertrūdes lomu. 2006. gadā saņēmusi Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvu par mūža ieguldījumu. Šajā gadā viņa svinēja savas kopdzīves 25. gadadienu ar krievu rakstnieku Juriju Skopu.[4] Šajā gadā viņi oficiāli salaulājas.

2015. gadā apbalvota ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Šajā gadā pēc ilgāka pārtraukuma M. Vilcāne atkal uzstājas savā 75 gadu jubilejas koncertā Rīgā.

Diskogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Soloalbumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Cher ami (1977)
  • "Alfrēds Vinters. Un mazs, smaidošs foto" (kopā ar O. Grīnbergu, 1990)
  • "Margarita un Andris Vilcāni. Ģimeniska debija" (1996)
  • "Karalienes dziesma" (2000)

Minialbumi (EP)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Dziesmas ar tautasdziesmu vārdiem (1971) Kopā ar O. Grīnbergu un Z. Romanovski.
  • Gunārs Freidenfelds. "Kaktuss" (1972) Kopā ar O. Grīnbergu.
  • Jānis Sildegs. "Estrādes dziesmas" (1972)
  • Margarita Vilcāne. "Mūžu mūžos būs dziesma" (1974)
  • Ivars Vīgners. "Chile Ballade" (1975)
  • Ivars Vīgners. "Dziesmas no leļļu lugas "Šveiks"" (1976) Kopā ar O. Grīnbergu.
  • Uldis Stabulnieks. "Joku dziesmas" (1983) Kopā ar O. Grīnbergu.

Vairāku izpildītāju albumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Raimonds Pauls. "Tev, mana labā" (1969)
  • Raimonds Pauls. "Tik dzintars vien" (1970)
  • Raimonds Pauls. "Teic, kur zeme tā" (1971)
  • Uldis Stabulnieks. "Svētki daudzskaitlī" (1988)
  • Raimonds Tiguls. "Vella kalpi" (2005)
  • Raimonds Pauls. "Zelta 75" (2011)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Latvijas padomju enciklopēdija. 101. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 433. lpp.
  2. «{title}». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2013. gada 30. jūnijā.
  3. «Mikrofons 2005:Par koncerta dalībniekiem». BT1. Skatīts: 2010. gada 19. oktobrī.
  4. Privātā Dzīve, 2006, Nr. 12.