Pāriet uz saturu

Gunārs Asaris

Vikipēdijas lapa
Gunārs Asaris
Dzimis 1934. gada 23. jūnijā
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Miris 2023. gada 21. februārī (88 gadu vecumā)
Karogs: Latvija Latvija
Tautība latvietis
Nozares Arhitektūra
Mācījies Rīgas Politehniskais institūts

Gunārs Asaris (dzimis 1934. gada 23. jūnijā, miris 2023. gada 21. februārī)[1] bija latviešu arhitekts, Rīgas pilsētas galvenais arhitekts (1971–1998),[2] vēlāk Rīgas Politehniskā institūta docētājs.

Dzimis 1934. gadā Rīgā Konstantīna Asara un viņa sievas Hildas, dzimušas Vassermanes, ģimenē.[3]

1959. gadā beidza studijas RPI Celtniecības fakultātes Arhitektūras nodaļā. Strādāja par rajona arhitektu un galvenā arhitekta vietnieku (1959-1971) Rīgas pilsētas Galvenajā arhitektūras plānošanas pārvaldē, piedalījās Salaspils memoriāla izveidē (1961-1967). 1971. gadā viņu iecēla par Rīgas pilsētas galvenais arhitektu un viņš piedalījās Rīgas pilsētas attīstības ģenerālplānu un atsevišķu rajonu plānojumu detaļprojektu izstrādāšanā. 1979. gadā Asari ievēlēja par Latvijas Arhitektu Savienības valdes priekšsēdētāju. 1998. gadā viņš atstāja Rīgas pilsētas galvenā arhitekta amatu un pēc doktora disertācijas Dr. arch. aizstāvēšanas tika ievēlēts par RTU arhitektūras fakultātes asociēto profesoru.

Apbalvojumi un pagodinājumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Ļeņina prēmija (1970) par Salaspils memoriālā ansambļa izveidi
  • Rīgas pilsētbūvnieciskā attīstība 20.-21. gs. mija (zinātņu doktora disertācija, 1999)
  • Rīgas attīstības aktualitātes. Žurnāls "Latvijas arhitektūra" (1997)
  • Demography and housing AMBIO, Zviedrija (1996)