Oļģerts Ostenbergs

Vikipēdijas lapa
Olģerts Ostenbergs
Dzimis 1925. gada 28. janvārī
Daugavpils, Karogs: Latvija Latvija
Miris 2012. gada 13. decembrī (87 gadu vecumā)
Rīga, Karogs: Latvija Latvija
Nozares Arhitektūra
Mācījies Latvijas Universitāte, Ļeņingradas Inženierceltniecības institūts

Oļģerts Ostenbergs (1925-2012) bija latviešu arhitekts, Rīgas Politehniskā institūta un Latvijas Mākslas akadēmijas docētājs.[1]

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1925. gada 28. janvārī Daugavpilī Indriķa Ostenberga ģimenē. Mācījās Daugavpils 2. ģimnāzijā. Pēc Otrā pasaules kara beigām studēja Latvijas Valsts Universitātes Arhitektūras fakultātē, pēc tās likvidācijas turpināja studijas Ļeņingradas Inženierceltniecības institūtā, ko pabeidza 1957. gadā. No 1961. gada viņš piedalījās Salaspils memoriāla izveidē (1961-1967).

Strādāja par galveno arhitektu Rīgas institūtos "Pilsētprojekts" un "Tirdzniecības projekts", līdztekus par lektoru Latvijas Mākslas akadēmijā (no 1966), Rīgas Politehniskajā institūtā (1969-1976) un Latvijas Arhitektūras muzejā. Publicēja teorētiskus apcerējumos par arhitektūru un dizainu Latvijas, Polijas un Vācijas presē.[2]

Miris Rīgā 2012. gada 13. decembrī. Apbedīts Rīgas Meža kapos.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apbalvojumi un pagodinājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Ļeņina prēmija (1970) par Salaspils memoriālā ansambļa izveidi

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Māksla un arhitektūra biogrāfijās. 2. sēj. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1996. 151. lpp.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]