Gustavs Roberts Kirhofs

Vikipēdijas lapa
Gustavs Roberts Kirhofs
Gustav Robert Kirchhoff
Gustavs Roberts Kirhofs
Personīgā informācija
Dzimis 1824. gada 12. martā
Kēnigsberga, Prūsijas Karaliste
(Karogs: Krievija Krievija)
Miris 1887. gada 17. oktobrī (63 gadi)
Berlīne, Vācijas Impērija
(Karogs: Vācija Vācija)
Tautība vācietis
Zinātniskā darbība
Zinātne Fizika
Darba vietas Berlīnes Universitāte, Breslavas Universitāte, Heidelbergas Universitāte
Alma mater Kēnigsbergas Universitāte
Studenti Heinrihs Rudolfs Hercs, Artūrs Šusters, Sofija Kovaļevska, Maksis Noters, Ernsts Šrēders
Sasniegumi, atklājumi Kirhofa likumi elektriskajai ķēdei, Kirhofa siltumstarojuma likums

Gustavs Roberts Kirhofs (vācu: Gustav Robert Kirchhoff; dzimis 1824. gada 12. martā, miris 1887. gada 17. oktobrī) bija vācu fiziķis.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gustavs Roberts Kirhofs dzimis 1824. gada 12. martā Kēnigsbergā, Austrumprūsijā, advokāta Frīdriha Kirhofa un Johannas Henrietes Vitkes ģimenē.

1847. gadā Kirhofs absolvēja Kēnigsbergas Universitāti, kur mācījās fizikas-matemātikas seminārā, kuru vadīja Francis Neimanis (Franz Ernst Neumann) un Frīdrihs Rihelots (Friedrich Julius Richelot). Kirhofs apprecēja sava matemātikas profesora meitu Klāru (Clara Richelot). Tajā pašā gadā Kirhofs pārcēlās uz Berlīni, kur uzturējās, līdz saņēma profesora amatu Breslavā, Silēzijā.

Miris 63 gadu vecumā 1887. gada 17. oktobrī Berlīnē.

Zinātniskais darbs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Likumus elektriskajai ķēdei Kirhofs formulēja 1845. gadā, vēl būdams students. Vēlāk tie bija viņa doktora disertācijas tēma.

1854. gadā Kirhofu uzaicināja uz Heidelbergas Universitāti, kur kopā ar Robertu Bunzenu viņš strādāja spektroskopijas jomā. Pētot saules ķīmisko sastāvu ar spektroskopijas metodēm, viņi atklāja cēziju un rubīdiju. Heidelbergā viņš kopā ar Leo Kēnigsbergeru (Leo Königsberger) vadīja Neimaņa semināram līdzīgu fizikas-matemātikas semināru. Šo semināru apmeklējuši Artūrs Šusters un Sofija Kovaļevska.

1859. gadā Kirhofs formulēja siltumstarojuma likumu, kuru pierāda 1861. gadā.

1875. gadā Kirhofs pieņēma piedāvājumu vadīt teorētiskās fizikas katedru Berlīnē.

Spektroskopijas jomā Kirhofs, balstoties uz Deivida Altera un Andeša Jūnasa Angstrēma atklājumiem, formulēja trīs likumus, kas apraksta nokaitēta ķermeņa spektra sastāvu.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]