Gvairas ūdenskritums
Izskats
| Gvairas ūdenskritums | |
|---|---|
|
Ūdenskritums pirms appludināšanas 1982. gadā | |
| Atrašanās vieta |
|
| Koordinātas | 24°04′23″S 54°17′01″W / 24.07306°S 54.28361°WKoordinātas: 24°04′23″S 54°17′01″W / 24.07306°S 54.28361°W |
| Augstums | 114 m |
| Kritumu skaits | 19 |
| Platums | 60 m |
| Ūdenstece | Parana |
| Vidējā plūsma | 13 000 m³/s |
|
| |
Gvairas ūdenskritums (portugāļu: Salto das Sete Quedas do Guaíra, spāņu: Saltos del Guairá) bija ūdenskritumu komplekss Paranas upē uz Brazīlijas un Paragvajas robežas. 1982. gadā ūdenskritumu applūdināja, izbūvējot Itaipu aizsprostu. Tas bija viens no pasaulē lielākajiem ūdenskritumiem pēc caurplūstošā ūdens daudzuma. Ūdenskritumu komplekss sastāvēja no 18 kaskādēm septiņās grupās.[1]
Lēmums par Itaipu aizsprosta izbūvi tika pieņemts 1973. gadā, tādējādi iezīmējot jaunu sadarbības līmeni starp Brazīliju un Paragvaju. Līdz tam katra valsts Gvairas ūdenskritumu uztvēra kā savu. Aizsprosta izbūves beigās, 1982. gadā, tūkstošiem tūristu devās uz ūdenskritumu, lai to apskatītu vēl pēdējo reizi.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «Setikedass». Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 633. lpp.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Gvairas ūdenskritums.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
| Šis ar Brazīliju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |