Itaipu aizsprosts

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Itaipu aizsprosts
Represa de Itaipú 3.jpg
Itaipu aizsprosts (Brazīlija)
Itaipu aizsprosts
Itaipu aizsprosts
Itaipu aizsprosts (Paragvaja)
Itaipu aizsprosts
Itaipu aizsprosts
Valsts Karogs: Brazīlija Brazīlija
Karogs: Paragvaja Paragvaja
Koordinātas 25°24′29″S 54°35′20″W / 25.40806°S 54.58889°W / -25.40806; -54.58889Koordinātas: 25°24′29″S 54°35′20″W / 25.40806°S 54.58889°W / -25.40806; -54.58889
Statuss Darbojas
Celtniecības sākums 1975. gada janvāris
Atvēršana 1984. gada 5. maijs
Celtniecības
izmaksas
19,6 miljardi US$
Īpašnieks Itaipu Binacional
Aizsprosts un noteces
Ūdens avots Parana
Augstums 196 m
Aizsprosta tilpums 12300000 m3
Noteču jauda 62200 m3/s
Ūdenskrātuve
Ūdenskrātuve Itaipu ūdenskrātuve
Kopējā ietilpība 29 km3
Sateces baseins 1350000 km2
Virsmas platība 1350 km2
Maksimālais garums 170 km
Maksimālais platums 12 km
Spēkstacija
Hidrauliskās galvas 118 m
Turbīnas 20 × 700 MW
Jauda 14 GW
Ikgadējais saražotais daudzums 87,8 TWh (2014)[1]
Mājaslapa
www.itaipu.gov.br
www.itaipu.gov.py

Itaipu aizsprosts (gvaranu: Presa Itaipu, portugāļu: Barragem de Itaipu, spāņu: Represa de Itaipú) ir aizsprosts un hidroelektrostacija uz Paranas upes, atrodas uz robežas starp Brazīliju un Paragvaju. Ticis atvērts 1984. gada 5. maijā.

Otra lielākā hidroelektrostacija pasaulē gadā saražotās elektroenerģijas ziņā, 2013. gadā saražotas 98,6 TWh, 2014. gadā — 87,8 TWh, Ķīnā esošajā Triju aizu dambī 2013. gadā tika saražoti 83,7 TWh, 2014. gadā — 98,8 TWh.[2][3][1] Ražošanas jauda sasniedz 14 GW. Te tiek saražoti apmēram 17% enerģijas, ko patērē Brazīlijā, un 75% enerģijas, ko patērē Paragvajā.[2]

Amerikas civilinženieru biedrība (American Society of Civil Engineers) 1994. gadā iekļāva savā septiņu moderno pasaules brīnumu sarakstā.[4]

Lēmums par Itaipu aizsprosta izbūvi tika pieņemts 1973. gadā, tādējādi iezīmējot jaunu sadarbības līmeni starp Brazīliju un Paragvaju. Izbūvējot aizsprostu, 1982. gadā tika pilnībā appludināts viens no pasaulē lielākajiem ūdenskritumiem - Gvairas ūdenskrituma komplekss.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Drought curbs Itaipu hydro output». Business News Americas. 2015. gada 5. janvāris. Skatīts: 2015. gada 5. janvāris.
  2. 2,0 2,1 Energy, Itaipu Binacional, 2014. Atjaunināts: 4 July 2014
  3. «Three Gorges breaks world record for hydropower generation». Xinhua. 2014. gada 1. janvāris. Skatīts: 2015. gada 2. janvāris.
  4. Pope, Gregory T. (December 1995), "The seven wonders of the modern world", Popular Mechanics: 48–56

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]