Gvano

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
No gvano veidota putna ligzda

Gvano[1] (no spāņu: guano no kečvu: wanu — ‘mēsli’) ir dabīgā veidā sadalījušies jūras putnu vai sikspārņu ekskrementi. Satur ievērojamu daļu slāpekļa (ap 9% amonjaka) un fosfora (ap 13% P2O5) savienojumu. Ļoti augstvērtīgs mēslojums. Ievērojami gvano krājumi ir Dienvidamerikas un Dienvidāfrikas piekrastes salās, daudzās Klusā okeāna salās. Terminu "gvano" attiecina arī uz mēslojumu, kas veidojas no zivjrūpniecības un zvērsaimniecības atkritumiem.[2]

Agrāk gvano sastāvā esošie nitrāti tika izmantoti arī šaujampulvera ražošanai.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Dainuvīte Guļevska, Aina Miķelsone, Tamara Porīte. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Rīga : Avots, 2002. 77. lpp. ISBN 9984-700-64-X.
  2. «Organiskie mēsli». Latvijas padomju enciklopēdija. 7. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 346. lpp.