Hačinsonīts
| Hačinsonīts | |
|---|---|
| Klasifikācija | |
| Klase | Sulfīdu minerāls, sulfosāls |
| Štrunca ID | 2/E.13-45 |
| Ķīmiskā formula | (Pb,Tl)2As5S9 |
| Singonija | rombiskā |
| Īpašības | |
| Krāsa | Koši sārts līdz tumši ķiršsarkans taču spīduma dēļ šķiet pat sudrabains |
| Svītras krāsa | Koši sārta līdz tumši ķiršsarkana |
| Habituss | Prizmatiski līdz adatveida kristāli |
| Skaldnība | Laba vienā plaknē |
| Lūzums | Gliemežnīcas |
| Cietība pēc Mosa skalas | 1,5-2 |
| Spīdums | Dimanta, pusmetālisks |
| Caurspīdīgums | Vāji puscaurspīdīgs līdz necaurspīdīgs |
| Laušanas koeficients | nα = 3.078 nβ = 3.176 nγ = 3.188 |
| Blīvums | 4,6 g/cm3 |
Hačinsonīts (nosaukts Kembridžas universitātes mineraloģijas profesora Artūra Hačinsona (Arthur Hutchinson) vārdā) ir rets hidrotermālas izcelsmes minerāls. Atklāts 1904. gadā. Satur trīs toksiskus elementus — talliju, svinu un arsēnu —, tādēļ ar šo minerālu jāapietas piesardzīgi.
Atradnes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vācija, Bādene-Virtemberga, Heidelberga, Vīsloha
- Peru, Lalibertadas departaments, Kviruvilkas (Quiruvilca) raktuves
- Šveice, Vallisa, Binnentāle, Lengenbahas karjers