Afroaziātu valodas

Afroaziātu valodas
Ģeogrāfiskā; izplatība	Tuvie Austrumi, Ziemeļāfrika, Somālijas pussala
Ģenētiskā; klasifikācija	Viena no pasaules galvenajām valodu saimēm
Atzari	; † Ēģiptiešu valoda; Berberu zars; Čadas zars; Kušītu zars; Omotiskais zars; Semītu zars; Ongota; ; ; ; ; ; ; ; ; ; ; ;
ISO 639-2	afa
ISO 639-5	afa
	Afroaziātu valodu izplatības areāls (dzeltens)

Afroaziātu valodu saime, agrāk semītu-hamītu jeb hamītu-semītu valodu saime, ir viena no galvenajām pasaules valodu saimēm, kurā ietilpst 377 valodas^[1] ar vairāk kā 300 miljoniem dzimtās valodas runātāju. Izplatīta galvenokārt Ziemeļāfrikā, Somālijas pussalā un Tuvajos Austrumos. Afroaziātu valodu saimei ir seši zari — Čadas valodas, semītu valodas, kušītu valodas, omotiskās valodas, berberu valodas un ēģiptiešu valodas. Lielākā valoda šajā saimē ir arābu valoda ar vairāk kā 200 miljoniem runātāju. Nākamās lielākās valodas ir hausu valoda (44 miljoni), amharu valoda (22 miljoni) un oromu valoda (18 miljoni).

Terminu “afroaziātu valodas” ieviesa amerikāņu antropologs Džozefs Grīnbergs, aizvietojot agrāk lietoto terminu “semīthamītu valodas”. Dažos avotos šī valodu saime tiek saukta par Āfrāzijas, eritrejiešu vai Lizramisko valodu saimi.

Klasifikācija

Afroaziātu valodu saime sīkāk dalās sešos zaros. Savukārt tie dalās vēl sīkākos apakšzaros. Afroaziātu valodu saimes zari un atzari saskaņā ar Ethnologue informāciju ir šādi: