Pāriet uz saturu

Koptu valoda

Vikipēdijas lapa
Koptu valoda
ϯⲙⲉⲧⲣⲉⲙⲛ̀ⲭⲏⲙⲓ 
:
4./5. gadsimtā veikts Zālamana Pamācību grāmatas tulkojums koptu valodā
4./5. gadsimtā veikts Zālamana Pamācību grāmatas tulkojums koptu valodā
Valodu lieto: Ēģiptē
Valodas izmiršana: 17. gadsimtā
Valodu saime: Afroaziātu
 Ēģiptiešu
  Koptu valoda 
Rakstība: koptu alfabēts
Valodas kodi
ISO 639-1: nav
ISO 639-2: cop
ISO 639-3: cop

Koptu valoda (ϯⲙⲉⲧⲣⲉⲙⲛ̀ⲭⲏⲙⲓ, Timetremənkʰēmi) ir mirusi afroaziātu valoda, ēģiptiešu valodas jaunākais attīstības posms. Šo valodu lietoja mūsdienu Ēģiptes teritorijā no 2. līdz 17. gadsimtam, kad to aizstāja arābu valoda.

Koptu valoda joprojām tiek izmantota kā liturģiskā valoda Koptu pareizticīgajā baznīcā un Koptu katoļu baznīcā. 1. gadsimtā ēģiptieši rakstībā sāka izmantot pielāgotu grieķu alfabētu, radot tā saukto koptu alfabētu. Koptu valodas vārdu krājumā ir ļoti daudz aizguvumu no grieķu valodas.

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

Koptu valoda ir pēdējais ēģiptiešu valodas attīstības posms. Tās pirmsākumi meklējami Senās Ēģiptes valodā, kuras rakstītā vēsture aptver vairākus tūkstošus gadu. Pirms koptu valodas ēģiptiešu valoda attīstījās vairākos posmos, tostarp senēģiptiešu, vidusēģiptiešu, jaunēģiptiešu un dēmotiskajā ēģiptiešu valodā.

Hellēnisma laikmetā, kas Ēģiptē sākās pēc Maķedonijas Aleksandra iekarojumiem 332. gadā p.m.ē., valstī ievērojami pieauga grieķu valodas nozīme. Grieķu valoda tika plaši izmantota pārvaldē, tirdzniecībā un kultūrā, savukārt vietējie iedzīvotāji turpināja lietot dažādas ēģiptiešu valodas formas.

Apmēram mūsu ēras 1.—2. gadsimtā ēģiptiešu valodas pierakstīšanai arvien plašāk sāka izmantot pielāgotu grieķu alfabētu. Tam tika pievienotas vairākas rakstzīmes no dēmotiskā raksta, lai apzīmētu skaņas, kuru nebija grieķu valodā. Šādi pakāpeniski izveidojās koptu alfabēts un koptu rakstu valodas tradīcija.

Koptu valodas izplatība bija cieši saistīta ar kristietības nostiprināšanos Ēģiptē. Aptuveni no 3.—4. gadsimta koptu valodā tika tulkota Bībele un citi kristiešu teksti. Tā kļuva par nozīmīgu Ēģiptes kristiešu literatūras un reliģiskās dzīves valodu. Šajā laikā izveidojās vairāki koptu valodas dialekti, no kuriem nozīmīgākie bija sahīdiskais un bohairiskais dialekts.

Pēc arābu Ēģiptes iekarošanas 7. gadsimtā pakāpeniski pieauga arābu valodas nozīme. Sākotnēji koptu valoda turpināja būt plaši lietota iedzīvotāju ikdienas dzīvē, taču arābu valoda pakāpeniski kļuva par valsts pārvaldes, sabiedriskās dzīves un vēlāk arī lielākās iedzīvotāju daļas sarunvalodu.

Viduslaikos koptu valodas lietojums arvien vairāk samazinājās. Aptuveni 10.—13. gadsimtā arābu valoda jau dominēja lielā daļā Ēģiptes, lai gan atsevišķās kopienās koptu valoda kā sarunvaloda saglabājās vēl vairākus gadsimtus. Par tās pilnīgas izzušanas laiku no ikdienas saziņas nav vienprātības, taču parasti uzskata, ka līdz 17. gadsimtam tā vairs netika plaši lietota kā dzimtā sarunvaloda.

Koptu valoda tomēr pilnībā neizzuda. Tā saglabājās kā liturģiskā valoda Koptu pareizticīgajā baznīcā un vēlāk arī Koptu katoļu baznīcā. Mūsdienās koptu valoda galvenokārt tiek izmantota dievkalpojumos un tiek pētīta kā nozīmīgs avots Senās Ēģiptes valodas, kristietības un kultūras vēstures izpētē.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]