Haralds Tammers
| ||||||||||||||||||||||
| Personas dati | ||||||||||||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Dzimis | 1899. gada 9. janvārī Tallina, Krievijas impērija (tagad  Igaunija)
| |||||||||||||||||||||
| Miris | 1942. gada 6. jūnijā (43 gadu vecumā) Semjonova, Gorkijas apgabals, KPFSR, PSRS
| |||||||||||||||||||||
| Tautība | Igaunis | |||||||||||||||||||||
| Augums | 176 cm | |||||||||||||||||||||
| Svars | 83 kg | |||||||||||||||||||||
| Profesionālā informācija | ||||||||||||||||||||||
| Sporta veids | Svarcelšana | |||||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||||||
Haralds Tammers (igauņu: Harald Tammer; dzimis 1899. gada 9. janvārī, miris 1942. gada 6. jūnijā) bija igauņu žurnālists, vieglatlēts un svarcēlājs, bronzas medaļas ieguvējs 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Parīzē.[1][2]
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis Tallinā. 1915. gadā beidza Tallinas komercskolu. Septiņpadsmit gadu vecumā 1916. gada Krievijas čempionātā viņš ieguva sudraba medaļu lodes grūšanā un bronzas medaļu diska un vesera mešanā.
Brīvprātīgi piedalījās Pirmajā pasaules karā un pēc tam Igaunijas un Latvijas brīvības cīņās. Apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni.
1920. gada olimpiskās spēlēs Antverpenē bija Igaunijas olimpiskās komandas karognesējs un ieguva 6. vietu lodes grūšanā. Pēc tam pievērsās svarcelšanai, 1922. gadā pasaules čempionātā Tallinā izcīnīja zelta medaļu. 1924. gada olimpiskajās spēlēs Parīzē ieguva bronzas medaļu svarcelšanā un 12. vietu lodes grūšanā.
Pēc profesijas H. Tammers bija žurnālists, no 1921. līdz 1928. gadam — sporta laikraksta Eesti Spordileht un no 1933. līdz 1940. gadam — dienas laikraksta Eesti Päevaleht redaktors. 1940. gadā viņš rediģēja arī žurnālu Revue Baltique. No 1928. līdz 1940. gadam viņš bija Igaunijas Žurnālistu savienības valdes loceklis un no 1934. līdz 1935. gadam — Baltijas Žurnālistu savienības priekšsēdētājs.
No 1933. līdz 1940. gadam viņš bija Igaunijas Nacionālās Olimpiskās komitejas valdes loceklis.[3]
Pēc Igaunijas okupācijas 1941. gada februārī Tammers tika arestēts un pusotru gadu vēlāk nomira Uzņenskas nometnē, Gorkijas apgabala Semjonovas pilsētas dzelzceļa stacijas Сухобезводное apkārtnē.
Apbalvojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Lāčplēša Kara ordenis, 3. škira Nr. 3/1816.[4]
- Igaunijas Sarkanā krusta ordenis, 2. pakāpe.[5]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Haralds Tammers Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē. — olimpiskā statistika vietnē Sports-Reference.com. (angliski)
- ↑ Biogrāfija vietnē Eesti Entsüklopeedia
- ↑ Biogrāfija vietnē ESBL Arhivēts 2013. gada 15. maijā, Wayback Machine vietnē. (igauniski)
- ↑ Haralda Tammera īsbiogrāfija vietnē lkok.com
- ↑ Informācija par apbalvojumu Igaunijas prezidenta mājas lapā (igauniski)
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Olympedia profils (angliski)
- World Athletics profils (angliski)
- Trach and Field vieglatlēta profils (angliski)
- Haralda Tammera profils vietnes chidlovski.net lapā Lift up. (angliski)
- Haralda Tammera biogrāfija vietnē ISIK (igauniski)
|
- 1899. gadā dzimušie
- 1942. gadā mirušie
- Tallinā dzimušie
- Igaunijas žurnālisti
- Igaunijas svarcēlāji
- Igaunijas vieglatlēti
- 1920. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki
- 1924. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki
- Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri
- Padomju represiju upuri
- Olimpiskie bronzas medaļnieki svarcelšanā
- Igaunijas olimpiskie bronzas medaļnieki