Sigulda

Sigulda
Sigulda;
	Novada pilsēta
	Siguldas viduslaiku pils drupas Siguldas Jaunā pils Turaidas pils Spieķu parks Siguldas dzelzceļa stacija Gūtmaņa ala
; Karogs	; Ģerbonis
	Sigulda
	Koordinātas: 57°09′18″N 24°51′28″E / 57.15500°N 24.85778°EKoordinātas: 57°09′18″N 24°51′28″E / 57.15500°N 24.85778°E
Valsts	Latvija
Novads	Siguldas novads
Pilsētas tiesības	kopš 1928. gada
Citi; nosaukumi	vācu: Segewold
Platība
• Kopējā	22,9 km2
• sauszeme	22,2 km2
• ūdens	0,7 km2
Iedzīvotāji (2025)
• kopā	14 757
• vieta	15.
• blīvums	666,2 iedz./km2
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Pasta indeksi	LV-2150
Mājaslapa	www.sigulda.lv
	Sigulda Vikikrātuvē

Sigulda ir pilsēta Vidzemē, Siguldas novada centrs. Atrodas Gaujas krastos, 53 km attālumā no Rīgas un 36 km attālumā no Cēsīm. Sigulda ir nozīmīgs Latvijas tūrisma centrs. Tās teritorija iekļauj arī senos Turaidas un Krimuldas centrus. 2025. gada sākumā Siguldā bija 14757 iedzīvotāji, kas tādējādi to padara par 15. lielāko apdzīvoto vietu Latvijā.^[3]

Siguldai cauri iet dzelzceļa līnija Rīga—Valga, notiek pasažieru vilcienu satiksme ar Rīgu, Cēsīm, Valmieru un Valgu. Siguldas stacija rekonstruēta 2012. gadā, pie tās uzcelts Laimas pulkstenis. Tāpat cauri Siguldai iet galvenais autoceļš A2 (Vidzemes šoseja), kā arī reģionālais autoceļš P8 Inciems—Ķegums.

Nosaukuma izcelsme

Viens no ticamākajiem vietvārda "Sigulda" izcelsmes variantiem ir atvasinājums no vācu nosaukuma "Uzvaras mežs" (Segewold no Sieg + Wald), norādot uz krustnešu un zemgaļu uzvaru kaujā ar līviem pie Turaidas pils 1206. gadā vai arī pēc uzvaras pie Satezeles pils ̩Autines sacelšanās laikā 1212. gadā.

Pilsētas raksturojums

Pilsētas apkārtne ietilpst Gaujas nacionālajā parkā, Gaujas senlejas dēļ Siguldu dēvē par “Vidzemes Šveici”. Gaujas krastos atrodas daudz dabas taku, pilskalni un leģendām apvītas vietas. Siguldu uzskata par populārāko galamērķi Latvijas "zelta rudens" baudīšanai. Nozīmīgākie tūrisma objekti ir Gūtmaņa ala, kurā saglabājušies uzraksti pat no 17. gadsimta, Turaidas muzejrezervāts un pils, Velnala, Livonijas ordeņa Siguldas pils un Siguldas Jaunā pils, Kraukļu aiza un daudzi citi. Šie objekti iekļauti dažādos dabas taku maršrutos. Pāri Gaujas senlejai ved gaisa trošu ceļš, kas darbojas kopš 1969. gada 3. janvāra (ieceres autors Aivars Janelsītis). Mūsdienās ar gaisa trošu ceļu saistīta arī gumijlēkšanas atrakcija un "Zērglis". Siguldas Pils kvartālā un Livonijas ordeņa pildrupās ierīkotajā brīvdabas estrādē notiek operas svētki. Vasarā darbojas ekstrēmās atrakcijas "SiguldaAdventures", "Tarzāns" un "Kaķīškalns". Netālu no Siguldas ir izvietots vertikālais gaisa tunelis Aerodium. 2020. gada otrajā pusē Siguldas pilsētas teritoriju paplašināja, pievienojot Peltes un Ķiparus, kā arī daļu lauku teritorijas.^[4]

Ziemas sporta centrs

Gaujas senlejas dienvidu malā atrodas Siguldas Siguldas bobsleja un kamaniņu trase, kurā notiek pasaules kausa posmi kamaniņu sportā. Siguldā darbojas Kordes un Siguldas pilsētas slēpošanas trases (ɡarums 350 un 200 m), kas padara Siguldu par Latvijas galveno ziemas sporta centru. Krimuldas paɡasta “Kalnzaķos” ierīkota Reiņa trase (ɡarums 100 m – 250 m, augstums 15 m – 35 m).^[5]

Vēsture

Pamatraksts: Siguldas vēsture

Pilsētas tiesības Sigulda ieguva 1928. gadā, taču pilsētas vēsture ir daudz senāka. 11. gadsimtā Gaujas lejteci sāka apdzīvot lībieši. Teikas un dokumenti vēsta par nocietinātām pilīm un pilskalniem — Satezeli, Turaidu, Kubeseli. Vēstīts tiek arī par pretošanos vācu krustnešu iebrukumiem. Siguldas apkārtnē pašlaik zināmi septiņi lībiešu pilskalni. Arheoloģiskajos izrakumos atklāti arī vairāki kapu uzkalniņi.

Pārvalde

Siguldas pilsēta ietilpst Siguldas novada pašvaldības teritorijā, kurā vēl ir Siguldas pagasts, Mores pagasts, Mālpils pagasts, Lēdurgas pagasts, Inčukalna pagasts, Krimuldas pagasts un Allažu pagasts. Siguldas novads tika izveidots 2003. gada 1. jūnijā. 2009. gada 1. jūlijā tajā iekļāvās Allažu pagasts. Dome izvietota Siguldas pils kvartālā.

Izglītība

Izglītības pirmsākumi Siguldas apkārtnē saistāmi ar Zviedru Vidzemes laikiem. Siguldas pilsētā pieejamas piecas pirmsskolas "Ābelīte”, "Ieviņa", "Pīlādzītis", "Pasaciņa", “Saulīte”, kā arī Siguldas Valdorfa bērnudārzs. Pilsētā darbojas četras vispārizglītojošās skolas: Siguldas 1. pamatskola, Siguldas Valsts ģimnāzija, Siguldas pilsētas vidusskola, kā arī Laurenču sākumskola. Siguldas Valsts ģimnāzija piedāvā 5 izglītības programmas un arī dažādas interešu izglītības programmas, piemēram, SVĢ un Mūzikas skolas pūtēju orķestri "Sudrabskaņa". Ģimnāzija rīko intelektuālo konkursu vidusskolēniem “Erudīts”. Siguldas pilsētas vidusskola piedāvā apgūt 3 izglītības programmas. Siguldas pagastā 2005. gada rudenī sāka darboties Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes filiāle ar trim nepilna laika (neklātienes) studiju programmām, kurās 2005./2006. studiju gadā mācījās 82 studenti. Pilsētā darbojas arī Siguldas Mākslas skola un Siguldas Mūzikas skola, kuras izvietojušās "Baltā flīģeļa" ēkā.

Kultūra

Siguldā no 2001. gada darbojas koncertzāle "Baltais flīģelis" Šveices ielā 19. Zāles ietilpība ir 250 sēdvietu. Koncertzālē ir uztājušies daudzi Latvijā atpazīstami mūziķi — Inese Galante, Kristīne Zadovska, Egīls Siliņš, pianists Vestards Šimkus, vijolniece Baiba Skride, komponists un pianists Raimonds Pauls un daudzi citi.^[6]

Nozīmīga Siguldas kultūrvieta ir Pilsdrupu estrāde, kas atrodas viduslaiku pilī. Īpaši svarīgs notikums estrādē ir ikgadējie Daiņa Kalna organizētie Siguldas Opermūzikas svētki. Estrādē uzstājušies The Sound Poets un "Instrumenti".^[7]

2018. gada 14. septembrī atklāja pārbūvēto Siguldas Kultūras centru "Siguldas devons", kurā ir lielā zāle Radix (latīņu: sakne), mazā zāle Silva un kinozāle Digiti. Kultūras centra pārbūvē pašvaldība investēja 8 273 886 eiro.^[8]

Demogrāfija

Siguldas iedzīvotāju skaits no 1909. līdz 2000. gadam pieauɡa vairāk nekā desmit reižu, kaut arī pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1990. gadā iedzīvotāju skaits samazinājās dēļ emigrācijas uz Krieviju un uz Rietumvalstīm. Laikaposmā no 1989. līdz 2005. gadam iedzīvotāju skaits samazinājās par 4,3%, pēc tam atkal palielinājās. 2005. gadā pilsētā dzīvoja 10 603 cilvēki, blīvums — 579,4 cilv/km². Galvenie zemās dzimstības rādītāji ir ģimenes prestiža krišanās, karjeras izvēle par sliktu ģimenei, zems materiālais stāvoklis, laulības vecuma pieaugums. Darbaspējas vecuma skaits nedaudz palielinājās no 54,5% 1996. gadā līdz 58,6% 2000. gadā, bet personu skaits virs darbaspējas vecuma no 18% 1996. gadā palielinājās līdz 22,3% 2000. gadā.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.^[9]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads	Iedz.	±% g.p.
1909	890	—
1935	1 618	+2.33%
1943	1 950	+2.36%
1959	5 043	+6.12%

Gads	Iedz.	±% g.p.
1970	8 175	+4.49%
1979	11 196	+3.56%
1989	13 607	+1.97%
2000	12 896	−0.49%

Gads	Iedz.	±% g.p.
2011	13 056	+0.11%
2021	14 370	+0.96%

Ievērojamas personības

Siguldā dzimuši vai dzīvojuši:

Armands Reinfelds (1965—2021), aktieris. 1993. gadā ieguva Spēlmaņu nakts balvu kā Gada aktieris.
Elīna Ieva Bota (2000), kamaniņu braucēja. 2026. gada ziemas olimpisko spēļu sudraba medaļas ieguvēja.