Harijs Poters (tēls)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Harijs Poters
"Harija Potera" tēls
HarryPotter5poster.jpg
Pirmā parādīšanās

"Harijs Poters un Filozofu akmens"
Pēdējā parādīšanās

"Harijs Poters un Nāves dāvesti"
Autors

Dž. K. Roulinga
Attēlo

Denjels Redklifs
Tornis

Grifidori
Informācija
Dzīvesbiedrs Džinija Vīzlija
Bērni Džeimss Sīriuss Poters
Albuss Severuss Poters
Lilija Luna Potera

Harijs Džeimss Poters (angļu: Harry James Potter; dzimis 1980. gada 31. jūlijā) ir britu rakstnieces Džoannas Ketlīnas Roulingas (Joanne Kathleen Rowling) fantāzijas grāmatu sērijas galvenais tēls. Grāmatas attēlo vientuļa bāreņa septiņus dzīves gadus. Viņš savā vienpadsmitajā dzimšanas dienā atklāj, ka ir burvis. Zēns sāk apmeklēt Cūkkārpas Raganības un burvestību arodskolu, lai iemācītos lietot maģiju. Harijs atklāj, ka burvju pasaulē ir slavens, turklāt viņa liktenis ir saistīts ar Lordu Voldemortu, 20. gadsimta nežēlīgāko tumšo burvi, kurš ir nogalinājis viņa vecākus. Mēģinot nogalināt gadu veco Hariju, Voldemorts ievainoja pats sevi.

Koncepcija un izveide[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saskaņā ar Roulingas teikto, ideja par Hariju Poteru radusies, gaidot aizkavējušos vilcienu no Mančestras uz Londonu 1990.gadā. Rakstniece apgalvo, ka šajās stundās viņas ideja par "šo kaulaino, tumšmataino, briļļaino zēnu, kurš nezināja, ka ir burvis, man kļuva aizvien īstāka".[1] Kad Roulinga īstenoja ideju par savu grāmatu, viņa izlēma, ka Harijs būs bārenis, kurš apmeklē Cūkkārpas internātskolu. 1999.gada intervijā The Guardian viņa skaidroja: "Harijam bija jābūt bārenim - tātad viņš ir brīvs skolēns bez bailēm traucēt savus vecākus, apkaunot tos ... Cūkkārpai bija jābūt internātskolai - puse no svarīgākajiem notikumiem notika naktī! Un tad ir drošība. Mani bērni apliecina manu ticību tam, ka bērni vairāk par visu vēlas drošību, un to Cūkkārpa piedāvāja Harijam." [2]

Rakstnieces mātes nāve 1990.gada 30.decembrī iedvesmoja Roulingu rakstīt par Hariju Poteru kā par zēnu, kas ilgojas pēc saviem vecākiem, viņa ciešanām kļūstot "dziļākām, vairāk īstām" nekā agrākajos uzmetumos, jo to pārdzīvoja arī Roulinga pati. [1] 2000.gada intervijā ar 'The Guardian' Roulinga piezīmē, ka T.H.Vaita (T.H. White) stāsta "Zobens akmenī" (The Sword In the Stone) varonis Varts (Wart) ir "Harija garīgais sencis". [3] Visbeidzot, viņa nosaka par Harija dzimšanas dienu 31.jūliju - rakstnieces pašas dzimšanas dienu. Roulinga apgalvo, ka Harijs nav tiešs kāda reāla cilvēka attēlojums, "viņš vienkārši radās kā daļa no manis". [4]

Roulinga arī apgalvo, ka Harijs ir bērniem piemērots tēls reālajai dzīvei. "Izdomāta varoņa vai varones priekšrocība ir tas, ka to var labāk pazīt nekā dzīvu varoni, no kuriem daudzus jūs nekad nesastapsiet [..]. Ja cilvēkiem patīk Harijs un tie ierauga sevi viņā, es esmu apmierināta, jo domāju, ka viņš ir ļoti patīkams." [5]

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Harija Potera vecākus — Džeimsu un Liliju nogalināja bēdīgi slavenais burvis Lords Voldemorts. Kad viņš grasījās uzbrukt Harijam, Voldemorta lāsts atsitās pret Hariju un sakropļoja viņu pašu. Ilgus gadus Voldemorts un Harijs centās noskaidrot, kādēļ viņš toreiz tika sakropļots, bet Harijs bija palicis dzīvs tikai ar vienu rētu uz pieres, kas izskatījās pēc zibens. Atbildi Harijam sniedz viņa draugs un reizē arī skolotājs Baltuss Dumidors. Baltusam saistībā ar Hariju bija slepens plāns, kā nogalināt Voldemortu vienreiz pa visām reizēm. Zēns, kas izdzīvoja — tā burvju pasaulē dēvē Hariju, jo viņš izdzīvoja pēc Voldemorta trieciena. Visi viņu uzskatīja par slavenību, pat dievību.

Harijs visu savu mūžu bija pavadījis pie tantes un tēvoča (līdz viņš apprecējās ar Džinniju), kuri pret zēnu diez ko labi neizturējās: spundēja istabā zem trepēm, bieži vien turēja badā un pat izkalpināja. Tā Harijs iemācījās pazemību, ko tik augstu Harijā vērtēja Dumidors. Vēl nezinādams, ka ir burvis, Harijs savam brālēnam Dūdijam uzrīdīja čūsku, kas par laimi viņu nesakoda.

"Harijs Poters un filozofu akmens"[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmā vēstule, kuru viņš visā savā mūžā bija saņēmis, nāca no Cūkkārpas skolas. Tante un tēvocis nojauta, no kurienes tā nāk, un mēģināja no Harija visu noslēpt. Vēstules, kuras nesa pūces un gāzās iekšā pa kamīnu viņus tā notracināja, ka Dērslijiem ar Hariju nācās pārcelties kādā pamestā mājiņā pie okeāna. No burvjiem tomēr neizdevās noslēpties un Harijs sastapa pirmo burvi, kurš kļuva par vienu no viņa labākajiem draugiem — Hagridu. Tantes un tēvoča noslēpums tika atklāts. Harijs devās uz Cūkkārpu.

Cūkkārpā viņam uzradās gan draugi, gan ienaidnieki. Cūkkārpas ekspreša kupejā viņu pirmais atpazina Rons — viens no viņa labākajiem draugiem. Kad Harijs nokļuva Grifidorā, atklājās, ka viņa tēvs bija spēlējis kalambolu un tāpat kā tēvs, Harijs arī kļuva par kalambolistu, un tāpat kā tēvs, arī par meklētāju. Pirmo zibsni viņš gandrīz norija.

Katru gadu Cūkkārpā Voldemorts Hariju centās nogalēt vai atgriezties pats. Harijs bija drosmīgs un atbildīgs, tādēļ zināja, ka tieši viņam ir jāuzveic Voldemorts. Bez draugiem — Rona un Hermiones — viņam uzradās arī citi. Daudzi tie bija no Grifidora, bet neizpalika arī draugi no citiem torņiem — tādi kā Luna, Čo(Harija pirmā mīlestība) un citi.

"Harijs Poters un Noslēpumu kambaris"[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Otrajā gadā Harijs atklāja, ka prot sarunāties šņācmēlē — valodā, kuru prata tādi burvji kā Voldemorts un Salazars Slīdenis. Skolēni, kuri nekontaktējās ar viņu, domāja, ka Harijs ir tas, kas skolā atvēris noslēpumu kambari.

Noslēpumu kambarī viņš pirmoreiz izglāba Rona māsu Džinniju, kas bija atradusi Toma Melsudora dienasgrāmatu un ar Melsudora palīdzību, skolā ielaidusi bazilisku — milzīgu čūsku. Harijs, pats to nezinādams, iznīcināja Melsudoru sadurot viņa diensgrāmatu, kurš bija viens no horkrustiem. Noslēpumu kambarī viņš gandrīz nomira, bet Dumidora fēnikss Fokss viņu izdziedēja. Harijs arī pats atklāja, ka ir pilntiesīgs Grifidors, jo no šķirmices tika izvilcis zobenu — Godrika Grifidora simbolu.

Harijs ļoti ilgojās pēc saviem vecākiem. Viņš nekad tos nebija redzējis un arī neko daudz par viņiem nezināja. Hagrids pirmajā gadā Harijam uz atvadām bija uzdāvinājis albumu, kurā viņš redzēja savus vecākus, bet tas neaizstāja ilgas pēc kārtīgas ģimenes.

"Harijs Poters un Azkabanas gūsteknis"[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Trešajā gadā skolā ieradās jauns aizsardzību pret tumšajām zintīm skolotājs Remuss Vilksons. Harija uzticamā draudzene Hermione atklāja, ka Vilksons ir vilkatis, bet tanī laikā pa skolu arī klīda Siriuss Bleks(pēc Harija domām, viņa tēva slepkava). Slepenajā Cūkmiestiņa bubuļu būdā, Harijs atklāja, ka Siriuss un Remuss ir bijuši ļoti tuvi viņa tēva draugi. Toties Pīters Sīkaudzis, kurš bija noslēpies kā Rona žurka, gribēja viņu nogalināt. Harijs kļuva ļoti dusmīgs, kad uzzināja, ka patiesībā viņa tēva un mātes nodevējs ir Pīters Sīkaudzis — tēva, Remusa un Siriusa vecais draugs. Tomēr Sīkaudzim izdevās aizmukt un Harija tēvocim Siriusam nācās slēpties. Harijs daudz rakstīja savam tēvocim un stāstīja, kā viņam klājas.

"Harijs Poters un Uguns biķeris"[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Harija izturība tika pārbaudīta ceturtajā grāmātā, kurā Harijs nokļuva trejburvju turnīrā. Atklājās, ka jaunais skolotājs — Trakacis Tramadāns bija iemetis viņa vārdu biķerī. Trejburvju turnīrā Harijs bija visjaunākais un neviens nesaprata, kā viņa vārds tur nokļuvis. Viltus Trakacis Tramadāns bija nāvēdis, kurš īsto Trakaci bija ieslodzījis. Vēlāk Trakacis kļuva par vienu no Fēniksa ordeņa biedriem. Harijs nonāca līdz pēdējai stafetei, kurā viņam un pārējiem dalībniekiem bija jāklīst pa labirintu un jāatrod kauss, pie kura pieskaroties, noskaidrosies Trejburvju turnīra uzvarētājs. Pie kausa Harijs nokļuva, bet izrādījās, ka nāvēdis to bija pārvērtis par ejslēgu un Harijs reizē ar vēl vienu Trejburvju turnīra biedru — Sedriku Digoriju nokļuva kapsētā, kurā Voldemorts augšāmcēlās no Harija asinīm un nogalināja Sedriku. Izmantodams Harija asinis, Voldemorts pat nedomāja, ko sev nodarīs, un netīšām pārvērta Hariju par vienu no horkrustiem.

Sedrika nāve uz Hariju atstāja lielu iespaidu. Viņš vēl nekad nebija redzējis kādu mirstam un tā drīzāk izklausījās pēc traumas. Protams, burvestību ministrija un burvju tauta harijam neticēja, ka Voldemorts ir augšāmcēlies.

"Harijs Poters un Fēniksa ordenis"[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dumidors zināja, ka Voldemorts ir augšāmcēlies un izveidoja Fēniksa ordeni, kas nodarbojās ar tādām lietām, kurās neiesaistījās burvestību ministrija. Harijs arī kļuva par vienu no Fēniksa ordeņa biedriem, bet tas bija nomācoši, jo visi uzskatīja, ka viņu vajag pasargāt kā vien iespējams no lorda Voldemorta.

Vēl viena nāve, kas Harijam lika justies tik slikti kā nevienu citu reizi, bija viņa tēvoča Siriusa. Harijs arvien vairāk un vairāk redzēja, kas notiek Voldemorta galvā, tādēļ noticēdams Voldemorta ilūzijām, devās uz burvestību ministriju, kur viņus jau sagaidīja nāvēži. Harijs domāja, ka Siriuss tiek spīdzināts, bet tā nebija. Voldemortam tikai vajadzēja pareģojumu, kuram pieskarties varēja tikai Harijs un viņš pats. Kā tad pareģojumu dabūt, ja uz ielas viņš nevarēja rādīties? Harijs. Fēniksa ordenis, kurā ietilpa arī Siriuss, devās glābt Hariju, bet Bellatrise Svešovska, Siriusa māsīca un paklausīgākā, ļaunākā nāvēde, viņu nogalināja. Harijs centās krusttēvu glābt, bet Fēniksa ordenis viņu apturēja.

"Harijs Poters un Jauktasiņu Princis"[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Arvien vairāk un vairāk Harijs sāka domāt, ka tā ir viņa vaina. Siriuss bija vienīgais tuvais radinieks. Par viņu Harijs asaras lēja vēl ilgi. Arī nākamajā grāmatā Harijam neveicās. Jau tā bija grūti, ka nogalināts kāds viņam tik tuvs cilvēks, bet Strups nogalināja arī Dumidoru, kas atgriezies ar Hariju no horkrustu medībām, bija galīgi novārdzis.

Viņa skumjas un nemieru dziedēja draugi un arī otrā mīlestība — Džinnija Vīzlija. Harijs nespēja par Džinniju nedomāt. Viņam nepatika, ka meitene satikās ar viņas vecuma puišiem. Tad pēc kāda kalambola mača Džinnija bija viņu noskūpstījusi un visa pasaule sagriezās zem kājām. Harijs bija laimīgākais cilvēks visā pasaulē. Tomēr Dumidora bērēs viņi abi norunāja vairs netikties, lai Harijam nenāktos atkal ciest un zaudēt Džinniju.

"Harijs Poters un Nāves dāvesti"[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēdējā grāmatā par Hariju Poteru, Harijam, Ronam un Hermionei ir tikai viens mērķis — atrast visus horkrustus un iznīcināt tos. Harijam domas visu laiku atgriežas pie Dumidora un Džinnijas. Viņš taču varēja Dumidoram vaicāt tik daudz, bet toreiz tas nebija ienācis prātā. Ritas Knisles grāmata un Severusa Strupa atmiņas Harijam beidzot atvēra acis un viņš patiesībā uzzināja, kāds ir Dumidors — mantkārīgs, nedaudz pārgudrs. Bet nokļuvis debesīs pie Dumidora, kad Voldemorts Harijam bija raidījis iznīcinošo lāstu, Harijs ar viņu aprunājās un piedeva viņam par visu, ko viņš Harijam nebija stāstījis un bija izmantojis Harija dzīvību, lai nogalinātu Voldemortu.

Par laimi Hariju paglāba viņa doma aizsargāt citus pašam mirstot un viņš kļuva par nāves pavēlnieku. Cilvēku, kurš vienīgais bija uzveicis nāvi. Trīs nāves dāvesti viņam palīdzēja. Un beidzot Harijs uzveica ļaunāko burvi burvju vēsturē. Un viņš pats palika slavens ar vārdiem "Puisēns, kurš izdzīvoja".

Epilogs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc deviņpadsmit gadiem Harijs bija precējies ar Džinniju un viņiem bija trīs bērni. Vecākais no visiem Džeimss Siriuss Poters mācījās jau otro gadu Cūkkārpā, bet pirmo gadu tur sāka mācīties gadu jaunākais dēls — Baltuss Severuss Poters, kuram vārds tika dots par godu diveim slaveniem Cūkkārpas pasniedzējiem. Jaunākā meita bija nosaukta Harija mātes Lilijas un draudzenes Lunas vārdā (Lilija Luna Potere). Viņa vēl negāja skolā.

Harijs beidzot bija laimīgs, jo rēta nebija smelgusi jau deviņpadsmit gadu un viņam beidzot bija viss, ko vajadzēja — ģimene, draugi, Džinnija, krustdēls Tedijs (Vilksona un Tonkas dēls, kurš pēc vecāku nāves bieži vien dzīvojās pie krusttēva Harija) un vairs nebija Voldemorta. Septiņi gadi drosmes, gudrības, atjautības, skumju, dusmu, sāpju un nelaimju bija atmaksājušies un burvju pasaule beidzot bija brīva.

Radinieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dērsliju ģimene bija vienīgie dzīvie radinieki Harijam Poteram. Dērsliju ģimenē ietilpst Petūnija Dērslija, pirms apprecēšanās uzvārds bija Evansa (viņa bija Lilijas Evansas māsa) - tante, Vernons Dērslijs - tēvocis, Dūdijs Dērslijs - brālēns. Šī ģimene izturējās pret Hariju tā, kā pret suni,[nepieciešama atsauce] jo izkalpināja, badināja, necieta raganas un burvjus.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]