Lords Voldemorts

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Lords Voldemorts
"Harija Potera" tēls
Lordvoldemort.jpg
Pirmā parādīšanās

"Harijs Poters un Filozofu akmens"
Pēdējā parādīšanās

"Harijs Poters un Nāves dāvesti"
Autors

Dž. K. Roulinga
Attēlo

Ralfs Fainss

Lords Voldemorts jeb Toms Svereldo Melsudors ir tēls Dž. K. Roulingas grāmatu sērijā "Harijs Poters". Voldemorts pirmo reizi tiek minēts grāmatu sērijas pirmajā daļā "Harijs Poters un Filozofu akmens", kas tika izdota 1997. gadā. Lords Voldemorts parādās katrā grāmatu un filmu sērijā, izņemot daļā "Harijs Poters un Azkabanas gūsteknis", kur tas ir tikai pieminēts.

Dzīves gājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lords Voldemorts ir Salazara Slīdeņa vienīgais pēctecis. Melsudora māte bija ragana, bet tēvs vientiesis, tādēļ Toms mainīja savu vārdu uz lordu Voldemortu, lai viņam nebūtu jānēsā sava tēva "vientieša" uzvārds.

Toms uzauga bāreņu namā un jau agrā bērnībā bija pamanījis, ka viņš ir citāds, viņš ir īpašs. Nereti, kādās ekskursijās viņš saviem biedriem kaut ko nodarīja. Parasti, nodarot kaut ko saviem upuriem, viņš savāca kādu trofeju. Šīs trofejas viņš glabāja kastītē, skapī.

Cūkkārpas skolā Toms tika iedalīts Slīdeņa namā. Skolotāji nespēja neapbrīnot Toma gudro galvu un izskatu. Viņš spēja samulsināt kuru katru, tikai ne Dumidoru, kurš tolaik strādāja par pārvērtību pasniedzēju. Skolā Tomam apkārt vienmēr bija atbalstītāju pulciņš, bet viņam nebija neviena īsta drauga. Toms sevi uzskatīja par augstāku un priviliģētāku, un gudrāku burvi nekā pārējie.

Pēdējo skolas gadu laikā viņš nogalināja savu tēvu. Sāka vervēt sekotājus "nāvēžus" — cilvēkus, kuri necieta draņķasiņus un vientiešus. Nāvēži, pēc sava valdnieka pavēles, nogalināja, tomēr Voldemorts palika nepārspēts savās tumšajās zintīs un gudrībā. Un tad Severuss Strups, viens no viņa nāvēžiem, pateica Melsudoram pareģojumu, kas gāzīs Voldemortu no troņa. Pareģojumā minēts tika zēns, kurš dzimis jūlija beigās. Un kā par nelaimi, tas bija Harijs Poters vai Nevils Lēniņš. Tikai sev zināmu apsvērumu dēļ Voldemorts izlēma, ka tas ir Harijs Poters. Voldemorts centās Hariju nonāvēt.

Horkrusti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kādu reizi viņš profesoram Gliemjragam prasīja, lai viņš izstāsta par horkrustiem un kā tos var dabūt. Toms uzzināja, lai dabūtu horkrustus, viņam vajadzēja nogalināt un izmantot sarežģītu burvestību, tad dvēsele sašķelsies. Nošķelto daļu jāievieto kādā priekšmetā un horkrusts gatavs. Tikai maksimālais horkrustu daudzums, ko kāds burvis bija izveidojis, bija trīs. Toms gribēja septiņus, jo tas bija vismaģiskākais skaitlis.

Viņš atrada īpašus priekšmetus, kas kādreiz bija piederējuši kādam no torņa dibinātājiem, vai sev ļoti tīkamus un nogalināja cilvēkus, sašķeļot dvēseli septiņās daļās. Pēdējais horkrusts, kuru viņš pat nesaprata, ka ir izveidojis, bija Harijs Poters.

Pēc smaga trieciena daļa Voldemorta dvēseles iegāja Harijā un tā arī palīdzēja Harijam ar Voldemortu sazināties. Tās dēļ Voldemorts arī sākumā nespēja Harijam pietuvoties.

Pēdējā Harija Potera grāmatā atklājas visi Toma Melsudora horkrusti:

  • Slīdeņa medaljons
  • Melsudora dienasgrāmata
  • Gredzens ar Peverelu ģerboni
  • Klementīnes Kraukļanagas diadēma
  • Elšpūša biķeris
  • Čūska Nagīni
  • Harijs Poters