Harijs Poters

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par Dž. K. Roulingas grāmatu sēriju. Par citām jēdziena Harijs Poters nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Pirmās 1997. gadā oriģinālvalodā Bloomsbury Publishing Londonā izdotās grāmatas bērnu izdevuma vāks

"Harijs Poters" (angļu: "Harry Potter") ir britu rakstnieces Džoannas Ketlīnas Roulingas septiņu romānu sērija. Grāmatās stāstīts par jauno burvi Hariju Poteru un viņa draugiem Ronu Vīzliju un Hermioni Grendžeri, kas mācās Cūkkārpas Raganības un burvestību arodskolā. Pamatsižets veltīts Harija Potera cīņai ar tumšo burvi Lordu Voldemortu, kura mērķos ir iegūt nemirstību un burvju pasaules ieņemšana.

Tapšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmo grāmatu šajā sērijā "Harijs Poters un Filozofu akmens" 1997. gadā Londonā publicēja izdevniecība Bloomsbury Publishing, bet darbība tajā risinās 1991. gadā. Latviski šo darbu 2001. gadā Ingus Josta tulkojumā klajā laida apgāds "Jumava".[1] Latvijā izdotajām grāmatām izmantotas ASV izdevniecības Scholastic Harija Potera sērijas vāku ilustrācijas.

Tematiski grāmatu mērķauditorija varētu būt vidēja vecuma un vecāki bērni, tomēr, kā to apliecina miljoniem pārdoto eksemplāru visā pasaulē, šie darbi spēj piesaistīt visu vecumu lasītājus. Pēc Dž. K. Roulingas grāmatām tiek uzņemtas arī filmas, no kurām pirmā tika izdota 2001. gadā, bet pēdējā — 2011. gadā.

Kā to apgalvo pati autore, stāsta par burvju zēnu ideju viņa radusi, braucot vilcienā no Mančestras uz Londonu. Kādā intervijā televīzijas kanālam BBC World viņa stāsta, ka rakstīšanas bieži risinājusies dažādās kafejnīcās, malkojot kafiju. Tā kā rakstniece tolaik — 1991. gadu vidū — bija tikko šķīrusies no sava vīra, ar mazu bērnu uz rokām un bez naudas, apstākļi rakstīšanai bijuši divtik grūti.

Stāsts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Grāmatas sarakstītas trešās personas stāstījumā, bet teicēja klātbūtne nav jūtama. Tā kā grāmatu galvenais varonis ir Harijs, notiekošais lielā mērā atainots no viņas redzespunkta.

Katra grāmata aptver Cūkkārpas Raganības un burvestību arodskolā pavadītu 1 mācību gadu, kur Harijs un viņa skolasbiedri apgūst buršanos, burvju mikstūru gatavošanu, dažādus burvju augus kopšanu un kalambola spēlēšanu. Harijam nemitīgi jāpārvar dažādas grūtības, mācoties sadzīvot ar savu nejauko audžuģimeni un ienaidniekiem skolā, un viņam nemitīgi jācīnās par savu dzīvību, konfrontējoties ar ļauno burvi Lordu Voldemortu un tā sabiedrotajiem.

Harijs Poters un intertekstualitāte[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Grāmatas ir tikušas pielīdzinātas daudziem pasaulē slaveniem darbiem, tostarp, K.S. Lūisa "Nārnijas hronikai", Dž. R. R. Tolkīna "Gredzenu pavēlniekam", u.c. Roulingas darbos apspēlētā tēma par Harija dzīvi tālā internātskolā un ļaunajiem radiniekiem un aizbildņiem mājās (Dērslijiem) dažiem lasītājiem var atgādināt Rūalla Dāla darbus. Vēl daži uzskata, ka grāmatas par Poteru pielīdzināmas "Zvaigžņu karu" filmām, jo arī to galvenais varonis Lūks Skaivolkers līdz noteiktam vecumam, kad uzzina par savu likteni cīnīties pret ļauno, mitinās kopā ar savu tanti un onkuli; bez tam Lords Voldemorts līdzinās Zvaigžņu karu ļaunajam tēlam Emperor Palpatine, u.c. Daudz līdzību manāms ar Tolkīna slavenajiem fantastikas žanra darbiem. Abu autoru grāmatās ir tumsas pavēlnieks un labs, vecs un vieds burvis — "Gredzenu pavēlniekā" un "Hobitā" tas ir Gendalfs, bet "Harijā Poterā" — Baltuss Dumidors; tāpat arī abu rakstnieku stāstos parādās goblini, burvju gredzeni un apmetņi, kam piemīt spēja valkātāju padarīt neredzamu, u.tml. Runājot par intelektualitāti, jāmin Harija Potera pasaku vides saistība ar reālo pasauli, kas parādās vairākās detaļās — piemēram, burvju pasaules dažādu garšu zirnīši Bertie Bott's Every Flavour Beans, iedvesmoja Kalifornijas saldumu ražotājus Jelly Belly radīt un laist apgrozībā īstu produktu ar tādu pašu nosaukumu.

Galvenie tēli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Harija labākie draugi

Harija skolotāji

  • Baltuss Dumidors (Albus Dumbledore) — Cūkkārpas arodskolas direktors
  • Minerva Maksūra (Minerva McGonagall) — Cūkkārpas pasniedzēja un Grifidora nama galva
  • Rubeuss Hagrids (Rubeus Hagrid) — Cūkkārpas arodskolas mežzinis, kā arī maģisko būtņu kopšanas pasniedzējs no trešā gada (laikā, kad Harijs Poters mācās Cūkkārpā)
  • Severuss Strups (Severus Snape) — Cūkkārpas arodskolas mikstūru pasniedzējs, kā arī Slīdeņa nama galva (līdz sestajam gadam, kad par nama galvu kļūst Horācijs Gliemjrags)
  • Filiuss Zibiņš (Filius Flitwick) — Cūkkārpas arodskolas burvestību pasniedzējs, kā arī Kraukļanaga nama galva
  • Pomona Asnīte (Pomona Sprout) — Cūkkārpas arodskolas herboloģijas pasniedzēja, kā arī Elšpūša nama galva

Harija skolasbiedri

  • Nevils Lēniņš (Neville Longbottom)
  • Čo Čanga (Cho Chang)
  • Andželīna Džonsone (Angelina Johnson)
  • Drako Malfojs (Draco Malfoy)
  • Vinsents Krabe (Vincent Crabbe)
  • Gregorijs Goils (Gregory Goyle)
  • Pansija Pārkinsone (Pansy Parkinson), u.c.

Cūkkārpas pils spoki

  • Vaidu Vaira (Moaning Myrtle)
  • Gandrīz-Bezgalvas-Niks (Nearly Headless Nick)
  • Asiņainais barons
  • Pelēkā dāma

Citi Cūkkārpas iemītnieki

  • mājas elfs Dobijs (Dobby)
  • Resnās Kundzes (The Fat Lady) portrets
  • kentaurs Firencī (Firenze)
  • Pīvzs (Peeves)

Rona ģimene

  • Artūrs Vīzlijs (Arthur Weasley) — tēvs
  • Mollija Vīzlija (Molly Weasley) — māte
  • Džinnija Vīzlija (Ginny Weasley) — māsa
  • Džordžs Vīzlijs (George Weasley) — brālis
  • Freds Vīzlijs (Fred Weasley) — brālis
  • Persijs Vīzlijs (Percy Weasley) — brālis
  • Bils Vīzlijs (Bily Weasley) — brālis
  • Čārlijs Vīzlijs (Charly Weasley) — brālis

Harija audžuģimene

  • Dūdijs Dērslijs (Dudley Dursley) — Harija brālēns
  • Vernons Dērslijs (Vernon Dursley) — tēvocis
  • Petūnija Dērslija (Petunia Dursley) — tante

Harija mirušie vecāki

  • Džeimss Poters (James Potter)
  • Lilija Potere (Lily Potter)

Harija ienaidnieks

Izdotās grāmatas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uzņemtās filmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «"Jumava" gatavojas izdot Dž.K. Roulingas grāmatas par Hariju Poteru». Delfi. 2000. gada 10. jūlijs. Skatīts: 2016. gada 29. septembrī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]