Hayabusa2

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Hayabusa2
はやぶさ2
Hayabusa2
KA veidsstarpplanētu zonde
OperatorsJAXA, Karogs: Japāna Japāna
IzgatavotājiNEC, Karogs: Japāna Japāna
Starta datums03.12.2014. 04:22:04 UTC
Starta vietaTanegasima YLP-1 Karogs: Japāna Japāna
NesējraķeteH-IIA, Karogs: Japāna Japāna
Palaists kopā arPROCYON, DESPATCH, Shin'en 2
NSSDC ID2014-076A
SCN40319
Tīmekļa vietnehttps://global.jaxa.jp/projects/sas/hayabusa2/
Masa609 kg
Orbītas elementi
Programma Hayabusa
IepriekšējaisNākamais
Hayabusa
Hayabusa2 Vikikrātuvē

Hayabusa2 (はやぶさ2) ir Japānas kosmosa aģentūras JAXA starpplanētu zonde. Tā startēja 2014. gada decembrī. No 2018. jūnija līdz 2019. gada novembrim zonde pētīja asteroīdu 162173 Rjūgū (sākotnējais nosaukums 1999 JU3). 2020. gada 5. decembrī tā uz Zemi nogādāja kapsulu ar asteroīda iežu paraugiem.

Pēc Zemes pārlidošanas Hayabusa2 2026. gada jūlijā plānots pārlidot asteroīdu (98943) 2001 CC21 un 2031. gada jūlijā pietuvoties 1998 KY26.

Lidojuma gaita[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Palaišana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hayabusa2 tika palaista 2014. gada 3. decembrī 04:22:04 UTC ar nesējraķeti H-IIA no Tanegasimas kosmosa centra starta laukuma YLP-1. Kopā ar to palaisti kosmiskie aparāti PROCYON, DESPATCH, Shin'en 2.

Rjūgū orbītā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2018. gada 27. jūnijā zonde iegāja 162173 Rjūgū orbītā. 2018. gada 21. septembrī uz asteroīda tika nomests konteiners MINERVA-II-1 ar visurgājējiem ROVER-1A un ROVER-1B. 3. oktobrī uz Rjūgū tika nomests aparāts MASCOT, kas aptuveni 16 stundas pētīja asteroīdu ar infrasarkano spektrometru MicrOmega, magnetometru MASMAG, radiometru MARA un fotokameru MASCAM. MASCOT bija izgatavots Vācijas aerokosmisko lidojumu centrā sadarbībā ar Francijas aģentūru CNES. 15. oktobrī zonde pietuvojās Rjūgū 22 metru attālumā. 25. oktobrī Hayabusa2 pietuvojās asteroīdam 20 m attālumā un 02:37 UTC nometa uz tā mērķi Target Marker B, kas bija atstarojoša materiāla lode 0,1 m diametrā ar masu 0,3 kg.

2019. gada 21. februārī Hayabusa2 04:15 UTC veica manevru, lai nolaistos. 22:30 UTC tika sasniegta asteroīda virsma. Tika izšauta 5 gramu tantala lode. No asteroīda virsmas izmestās daļiņas tika savāktas ar raga formas ierīci. Pēc tam zonde atgriezās 20 km augstuma orbītā.[1]

2019. gada 4. aprīlī 04:00 UTC Hayabusa2 no 20 km orbītas sāka pietuvoties Rjūgū. 5. aprīlī 01:56 UTC 500 m augstumā tika palaista pakete SCI (Small Carry-On Impactor), kas bija 5 kg sprāgstvielu lādiņš un 2 kg vara masa. Pēc tam zonde veica manevru, lai attālinātos līdz vairākiem kilometriem. Pa ceļam 02:14 UTC tika palaista kameras ierīce DCAM-3. 02:36 UTC tika detonēta SCI, ietriecot vara lodi asteroīda virsmā. Ar DCAM-3 tika iegūti trieciena attēli, kamēr Hayabusa2 atradās drošā attālumā aiz horizonta.

2019. gada 5. jūnijā uz asteroīda tika nomests atstarojošs marķieris, kas bija nepieciešams precīzas nolaišanās vajadzībām. 11. jūlijā 01:06 UTC Hayabusa2 nolaidās uz Rjūgū virsmas, 20 metru attālumā no 4. aprīlī izsistā krātera. Dažu sekunžu laikā tika ievākti grunts paraugi un iedarbināti dzinēji, lai atgrieztos orbītā.

2. oktobrī 15:57 UTC aptuveni 1 km augstumā no asteroīda no Hayabusa2 tika palaists MINERVA-II konteiners. No konteinera atdalījās mobilis Rover 2. Tiek uzskatīts, ka abi objekti (konteiners un mobilis) 8. oktobrī ir nokļuvuši uz virsmas. Radiobākas mērījumi no Rover 2 apstiprināja, ka tas atrodas uz virsmas, bet Rover 2 datora sabojāšanās pirms atvienošanās operācijām neļāva iegūt nekādus zinātniskus datus.

Atgriešanās uz Zemi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2019. gada 13. novembrī 01:24 UTC veica manevru, lai atstātu asteroīda 12 km augsto orbītu. Decembrī zonde ar savāktajiem grunts paraugiem pilnībā atstāja asteroīdu.

2020. gada 1. decembrī 22:54 UTC Hayabusa2 sasniedza Zemes gravitācijas ietekmes sfēru. Tā tuvojās Zemei ietriekšanās trajektorijā, lai kapsula, kurai nav dzinēju, varētu nolaisties paredzētajā vietā. 5. decembrī 05:30 UTC 220 tūkstošus km attālumā no Zemes no zondes tika atdalīts nolaižamais aparāts ar asteroīda paraugiem. Lai stabilizētu kapsulas orientāciju, tā tika iegriezta ar leņķisko ātrumu viens apgrieziens trīs sekundēs. 17:28 UTC nolaižamais aparāts iegāja Zemes atmosfērā. Kapsula ar izpletni nolaidās Vūmeras poligonā Austrālijā vietā ar koordinātēm 136,15° austrumu garuma 30,43° dienvidu platuma.

Misijas pagarinājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hayabusa2 ksenona krājumi bija pietiekami (30 kg no sākotnējiem 66 kg), lai turpinātu pētījumus. Pēc kapsulas nomešanas 2020. gada 5. decembrī tā veica trīs orbītas perigeja pacelšanas manevrus, lai aizlidotu prom no Zemes.

Zondei plānots 2026. gada jūlijā pārlidot asteroīdu (98943) 2001 CC21 un 2031. gada jūlijā pietuvoties 1998 KY26.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Japanese probe lands on asteroid to capture sample Stephen Clark, spaceflightnow.com, 2019-02-22

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]