Sentinel-1A
| Sentinel-1A | |||||
 | |||||
| KA veids | Zemes tālizpētes pavadonis | ||||
| Operators | Eiropas Kosmosa aģentūra EUMETSAT | ||||
| Izgatavotāji | Thales Alenia Space, .svg){kind=small} Francija | ||||
| Bāzes platforma | Prima | ||||
| Starts | 03.04.2014. 21:02 UTC | ||||
| Starta vieta | Kuru  Gviāna | ||||
| Nesējraķete | Sojuz-ST/Fregat-MT,  Krievija | ||||
| Lidojuma ilgums | 7 gadi (plānots) | ||||
| NSSDC ID | 2014-016A | ||||
| SCN | 39634 | ||||
| Enerģija | saules baterijas 5,9 kW | ||||
| Orbītas elementi | |||||
|---|---|---|---|---|---|
| Centr. ķermenis | Zeme | ||||
| Orbītas veids | Saules-sinhronā orbīta | ||||
| Slīpums | 98,18° | ||||
| Periods | 98,6 min | ||||
| Apogejs | 693 km | ||||
| Programma Sentinel-1 | |||||
| |||||
Sentinel-1A ir Eiropas Kosmosa aģentūras un EUMETSAT organizācijas Zemes tālizpētes pavadonis, daļa no Copernicus programmas. Ar to tiek novērots jūras ledus, naftas plankumi, jūras vēji un viļņi, zemes izmantošanas izmaiņas, zemes deformācijas, plūdu un zemestrīču postījumi. Pavadonis orbītā tika palaists 2014. gada aprīlī.
Kosmisko aparātu izgatavoja uzņēmums Thales Alenia Space uz platformas Prima bāzes. Tam ir uzstādīts C joslas sintezētās apertūras radars, kas darbojas 5,405 GHz frekvencē.
Lidojuma gaita
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sentinel-1A tika palaists 2014. gada 3. aprīlī 21:02 UTC ar Krievijas nesējraķeti Sojuz-ST/Fregat-MT no Gviānas kosmiskā centra Franču Gviānā.
2014. gada 6. oktobrī tika sākta Sentinel-1A ekspluatācija.
Sentinel-1A 2014. gadā tika izmantots retranslācijas sistēmas European Data Relay System izmēģināšanai, datus pa optisko kanālu sūtot uz pavadoni Alphasat.
2016. gada 31. augustā tika paziņots, ka 23. augustā Sentinel-1A saules bateriju panelī ietriekusies milimetra lieluma daļiņa. 17:07 UTC tika reģistrēts neliels elektroenerģijas kritums, kā arī kosmiskā aparāta neliela orientācijas izmaiņa. Pateicoties fotokamerai pavadonī, tika novērots bojājums saules baterijā aptuveni 40 centimetru diametrā. Ietriekusies daļiņa varētu būt mikrometeorīds vai kosmiskais atkritums. Šis incidents neietekmēja Sentinel-1A darbību.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Images from European satellite reveal possible impact with space junk Stephen Clark, spaceflightnow, 2016-08-31
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sentinel-1A.- Sentinel-1 ESA (angliski)
- Sentinel 1A, 1B, 1C, 1D Gunter's Space page (angliski)
