Ekspress-AT1
| Ekspress-AT1 Экспресс-АТ1 | |||||
| KA veids | sakaru pavadonis | ||||
| Operators | Kosmičeskaja svjaz'  Krievija | ||||
| Izgatavotāji | ISS Krievija Thales Alenia Space .svg){kind=small} Francija | ||||
| Bāzes platforma | Ekspress-1000NTV | ||||
| Starts | 15.03.2014. 23:08 UTC | ||||
| Starta vieta | Baikonura 81/24  Kazahstāna | ||||
| Nesējraķete | Proton-M / Briz-M, Krievija | ||||
| Palaists kopā ar | Ekspress-AT2 | ||||
| Aktivitātes beigas | 04.03.2026. | ||||
| Darbības ilgums | 12 gadi | ||||
| NSSDC ID | 2014-010A | ||||
| SCN | 39612 | ||||
| Masa | 1672 kg | ||||
| Enerģija | 5,6 kW | ||||
| Orbītas elementi[1] | |||||
|---|---|---|---|---|---|
| Centr. ķermenis | Zeme | ||||
| Orbītas veids | GEO | ||||
| Punkta koordinātas | 56° A | ||||
| Programma Ekspress | |||||
| |||||
Ekspress-AT1 (Экспресс-АТ1) bija Krievijas uzņēmuma Kosmičeskaja svjaz' sakaru pavadonis. Tas orbītā tika palaists 2014. gada martā. Tas nodrošināja televīzijas pakalpojumus Krievijas rietumu un austrumu daļā, kā arī Kazahstānā. 2026. gada 4. martā Ekspress-AT1 sabojājās, un tas tika atzīts par zaudētu.
Pavadonis izgatavoja Krievijas uzņēmums Informacionnyje sputnikovyje sistemy (ISS) uz platformas Ekspress-1000NTV bāzes. Šis bija pirmais Ekspress-1000NTV realizējums. Sakaru aparatūru piegādāja Francijā reģistrēts uzņēmums Thales Alenia Space. Tam uzstādīti 36 Ku joslas craidītāji. Pavadoņa darbības laiks bija plānots 15 gadi.
Priekšvēsture
[labot | labot pirmkodu]2010. gada 22. septembrī Kosmičeskaja svjaz' noslēdza līgumu ar Informacionnyje sputnikovyje sistemy par sakaru pavadoņu Ekspress-AT1, Ekspress-AT2 un Ekspress-AM8 izgatavošanu. 2012. gada aprīlī sākās kosmisko aparātu izgatavošana. 2012. gada augustā uz Thales Alenia Space tika nosūtīta derīgās kravas konstrukcija, lai tajā iemontētu pārraidīšanas aparatūru. 2013. gada jūlijā sākās platformas un derīgās kravas moduļa integrācija.
Lidojuma gaita
[labot | labot pirmkodu]Ekspress-AT1 palaists 2014. gada 15. martā 23:08 UTC ar nesējraķeti Proton-M / Briz-M no Baikonuras kosmodroma 81. laukuma 24. palaišanas iekārtas. Kopā ar to palaists pavadonis Ekspress-AT2. No dzinējbloka Briz-M Ekspress-AT1 atdalījās 16. martā 08:10 UTC un ievadīts orbītā.[2]
Ģeostacionārajā orbītā 69,5° austrumu garuma tam kopā ar Ekspress-AT2 tika veikti izmēģinājumi un testēšana. 17. aprīlī paziņots, ka Ekspress-AT1 ir pabeigta izmēģinājumu un testēšanas fāze, un tas nodots pasūtītājam.[3] Pavadonis tika pārvietots uz pozīciju 56° austrumu garuma, kur tas nomainīja resursus iztērējušo Bonum-1, kas bija palaists 1998. gadā.[4]
2026. gada 4. martā Ekspress-AT1 notika avārija un momentāni izslēdzās; pavadonis pārtrauca retranslēt televīzijas kanālus. 6. martā Kosmičeskaja svjazj paziņoja, ka Ekspress-AT1 var uzskatīt par zaudētu. [5]
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ 2014 - Launches to Orbit and Beyond
- ↑ Телекоммуникационные спутники "Экспресс-АТ1" и "Экспресс-АТ2" выведены на расчетную орбиту ИТАР-ТАСС, 2014-03-16, (krieviski)
- ↑ Завершены испытания спутников "Экспресс-АТ1" и "Экспресс-АТ2" РИА Новости, 2014-04-17 (krieviski)
- ↑ «Экспресс-АТ1» заменит «Бонум-1» без перерывов в вещании Arhivēts 2014. gada 3. martā, Wayback Machine vietnē. telesputnik.ru (krieviski)
- ↑ 4 марта произошла авария на космическом аппарате "Экспресс-АТ1" ФГУП «Космическая связь», 2026-03-06
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]- Экспресс-АТ1 ФГУП «Космическая связь»
- «Экспресс-АТ1/АТ2» и «Экспресс-АМ8» Информационные спутниковые системы» имени академика М.Ф. Решетнёва
- Ekspress-AT 1 Gunter Dirk Krebs
| ||||||||||||||||||||||||||||||