Hazareji

Hazareji
	Hazareju vīrieši
Visi iedzīvotāji
	8—12 miljoni
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
	Afganistāna (6 500 000); Pakistāna (2 550 000); Irāna (500 000)
Valodas
	dari (hazareju dialekts)
Reliģijas
	islāms
Radnieciskas etniskas grupas
	čaraimaki, uzbeki, tadžiki

Hazareji (dari: آزرگی , Azargi) ir pamatā Afganistānā dzīvojoša tauta. Hazareji ir mongoļu izcelsmes irāņu valodu grupas dari valodā runājoši šiīti, kas kopš 13. gadsimta apdzīvo centrālo Afganistānu. Runā dari (tadžiku valodas) dialektā ar ievērojamu mongoļu un tjurku valodu piejaukumu.^[1]

Etimoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tiek uzskatīts, ka hazareju etnonīms cēlies no persiešu: هزارگی — 'tūkstotis', kas iespējams, ir tulkojums no mongoļu 1000 vīru lielas karaspēka vienības (мянган) apzīmējuma.

Apdzīvotības areāls[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skaitliski lielākās ciltis, piemēram, džunguri, apdzīvo teritorijas rietumos, t.s. Hazaridžatā, dienvidos — Uzurganā. Ziemeļos mitinās dankunduni, ziemeļaustrumos danvali, jakaulangi, šeihali, austrumos behsudi. Kā tauta izveidojās no Džuči ulusa karavīriem, kas 1262. gadā pēc konflikta starp Berki un Hulagu, nonāca ielenkumā. Daļai izdevās ar kaujām aiziet uz ziemeļiem, daļai — uz dienvidrietumiem pie mamelukiem, bet daļa (Orda-edžena dēla Kuli tumens) emīra Nikudera vadībā bēga uz Horasānu, kur apmetās teritorijā starp Gaznu, Multānu un Lahoru.

No Afganistānas iedzīvotāju kopskaita atbilstoši 2008. gada statistikai hazareji sastāda 9% un ir trešā lielākā Afganistānas tauta pēc puštuniem un tadžikiem, kas sastāda attiecīgi 42 un 27%^[2].