Tjurku valodas

Tjurku valodas
Ģeogrāfiskā; izplatība	Eirāzija
Ģenētiskā; klasifikācija	Viena no pasaules galvenajām valodu saimēm
Atzari	Oguru; Galvenās tjurku;
ISO 639-5	trk
	Tjurku valodu izplatība

Tjurku valodas ir viena no pasaules galvenājām valodu saimēm, kas ietver vismaz 40 dzīvās valodas un kurās runā ap 200 miljoniem cilvēku, galvenokārt tjurku tautas.

Tjurku valodām ir vairākas kopīgas iezīmes, tostarp aglutinācija (vārdu veidošana, pievienojot saknēm dažādas piedēkļus), līdzskaņu harmonija un relatīvi vienkārša gramatika, salīdzinot ar dažām citām valodām.

Vēsturiski tjurku valodas ir bijušas svarīgas kultūras un tirdzniecības valodas, it īpaši Vidusāzijas un Rietumķīnas reģionos. Daudzi vārdi ir līdzīgi vai pat identiski, līdz ar ko kopumā tjurku valodas ir savstarpēji saprotamas līdz noteiktam līmenim (it īpaši, ja runa ir par tuvākām valodām, piemēram, turku un azerbaidžāņu vai uzbeku un kazahu), tomēr katrai valodai ir sava unikālā vārdu krājuma daļa, ko ietekmē reģionālie faktori, vēsture un kontakti ar citām valodām un kultūrām. Pastāv kā arī vairāki dialekti, kas var būtiski atšķirties viens no otra.

Klasifikācija

Viena no vispārpieņemtajām klasifikācijas versijām (iekļautas tikai dzīvās valodas):^[1]

Tjurku valodas
- Oguru valodas (bulgāru)
  - Čuvašu valoda (700 000)
- Galvenās tjurku valodas
  - Kipčaku valodas
    - Austrumkipčaku valodas
      - Kirgīzu valoda (5 150 000)
      - Altajiešu valoda (68 700)
        Teleutu dialekts (3700)
    - Ziemeļkipčaku valodas (Kipčaku-bulgāru)
      - Baškīru valoda (1 200 000)
      - Tatāru valoda (5 200 000)
    - Dienvidkipčaku valodas (Kipčaku-nogaju)
      - Karakalpaku valoda (871 970)
      - Kazahu valoda (17 000 000)
      - Nogaju valoda (86 000)
        Barabiešu dialekts (8000)
    - Rietumkipčaku valodas (Kipčaku-kumānu)
      - Karaīmu valoda (80)
      - Krimiešu-urumu valodas
        Urumu valoda (185 000)
        
        Krimiešu valodas
        Krimas tatāru valoda (580 000)
        
        Krimčaku valoda (200)
      - Kaukāza kipčaku valodas
        Karačaju-balkāru valoda (310 000)
        
        Kumiku valoda (450 000)
  - Oguzu valodas
    - Salaru valoda (70 000)
    - Galvenās oguzu valodas
      - Austrumoguzu valodas
        Horasānas turku valoda (900 000)
        
        Turkmēņu valoda (6 560 000)
      - Kaškaju valoda (2 000 000)
      - Azerbaidžāņu valoda (24 000 000)
      - Rietumoguzu valodas
        Gagauzu valoda (148 720)
        
        Rumēliešu valoda (460 000)
        
        Turku valoda (90 000 000)
  - Karluku valodas (Turkestānas tjurku)
    - Uiguru-Ili valodas
      - Ili turku valoda (120)
      - Uiguru valoda (10 000 000)
    - Uzbeku valodas
      - Uzbeku valoda (29 000 000)
      - Dienviduzbeku valoda (3 500 000)
  - Sibīrijas tjurku valodas
    - Ziemeļsibīrijas tjurku valodas
      - Dolganu valoda (1100)
      - Jakutu valoda (480 000)
    - Vidussibīrijas tjurku valodas
      - Sibīrijas tatāru valoda (140 000)
      - Dienvidsibīrijas tjurku valodas
        Čulimu valoda (44)
        
        Ziemeļaltajiešu valoda (57 000)
        
        Sajāna tjurku valodas
        Tiviešu valoda (257 750)
        
        Tofalaru valoda (93)
        
        Sojotu valoda (?)
        
        Cātanu valoda (500)
        
        Jeņisejas-Austrumsibīrijas tjurku valodas
        Austrumsibīrijas tjurku valodas
        Rietumjuguru valoda (4600)
        
        Fuju kirgīzu (ainu) valoda (10)
        
        Jeņisejas valodas
        Hakasu valoda (43 000)
        
        Šoru valoda (2800)
  - Haladžu valoda (19 000)

Tjurku valodas ar oficiālas valodas statusu

Valsts valodas

Turku valoda ir valsts valoda Turcijā. Turku valodu prot ~75 miljoni cilvēku pasaulē (~65 miljoniem tā ir dzimtā, bet ~10 miljoniem cilvēku — otrā valoda). Turku valoda sastopama arī Kiprā, Azerbaidžānā, Bulgārijā, Vācijā, Grieķijā, Kosovā, Maķedonijā, Rumānijā, Serbijā un citās valstīs, kurās dzīvo ievērojamas turkvalodīgo kopienas.
Turkmēņu valoda ir valsts valoda Turkmenistānā. Prot apmēram 2 miljoni cilvēku.
Azerbaidžāņu valoda ir valsts valoda Azerbaidžānā. Azerbaidžāņu valoda izplatīta arī Irānas ziemeļrietumos. Pavisam šo valodu prot apmēram 5,9 miljoni cilvēku.
Uzbeku valoda ir valsts valoda Uzbekistānā. To lieto apmēram 13 miljoni cilvēku.
Kazahu valoda ir valsts valoda Kazahstānā. Kazahu valodu prot apmēram 8 miljoni cilvēku. Literārā valoda veidota uz ziemeļaustrumu (Omskas) dialekta pamatiem.
Kirgīzu valoda ir valsts valoda Kirgizstānā; to lieto apmēram 2 miljoni cilvēku Kirgizstānā, Uzbekistānā un Tadžikistānā.

Autonomo teritoriju valodas

Tatāru valodu prot apmēram 6 miljoni cilvēku Tatarstānā un citur.
Jakutu valodu prot ap 450 000 cilvēku Krievijā, galvenokārt Jakutijā.^[2]
Čuvašu valodu prot apmēram 1,5 miljoni cilvēku Čuvašijā. Rakstu pieminekļi čuvašu valodā saglabājušies no 17. gadsimta. Rakstības pamatā slāvu alfabēts. Par čuvašu valodai tuvu radniecīgām uzskata seno bulgāru un hazāru valodas.
Baškīru valodu prot ap miljons cilvēku Baškortostānā. Literārā valoda izveidota uz dienvidaustrumu (Kuvakanas un Jurmatas) dialekta pamatiem.
Karakalpaku valodu prot ap 320 000 cilvēku Karakalpakstānā.
Tiviešu valodu prot ap 180 000 cilvēku Tivā.
Altajiešu valodu prot ap 40 000 cilvēku Altaja Republikā.
Hakasu valodu prot ap 50 000 cilvēku Hakasijā.
Karačaju valodu prot ap 80 000 cilvēku Karačajā-Čerkesijā.
Nogaju valodu prot apmēram 35 000 cilvēku Dagestānā, Karačajā-Čerkesijā, Čečenijā un Ingušijā.
Kumiku valodu prot apmēram 135 000 cilvēku Dagestānas ziemeļos.
Gagauzu valodu prot ap 120 000 cilvēku Moldovā.
Uiguru valodu prot apmēram 10 miljoni cilvēku Siņdzjanā (Ķīnā), Uzbekistānā, Kazahstānā un Kirgizstānā.

Mirušās tjurku valodas

Orhoniešu rakstu valoda, kuras pieminekļi no 7.—8. gadsimta m.ē. atrasti Jeņisejas baseinā pie Orhonas upes.
Uiguru rakstu valoda, kas lietota senajā Uiguru valstī 8.—13. gadsimta m.ē.
Džagatajiešu rakstu valoda Vidusāzijā (centrs Bišbalika).

Vārdu piemēri

Vārdu salīdzinājums lielākajās tjurku valodās:

Latviešu valoda	Osmaņu turku valoda	Turku valoda	Turkmēņu valoda	Tatāru valoda	Kazahu valoda	Uzbeku valoda	Uiguru valoda
māte	ana	anne	ene	ana	ana	ona	ana
deguns	burun	burun	burun	borın	murιn	burun	burun
roka	qol	kol	qol	qul	qol	qo‘l	kol
ceļš	yol	yol	ýol	yul	jol	yo‘l	yol
zeme	topraq	toprak	topraq	tufraq	topıraq	tuproq	tupraq
asins	qan	kan	gan	qan	qan	qon	qan
pelni	kül	kül	kül	köl	kül	kul	kül
ūdens	sub	su	suw	su	suw	suv	su
balts	aq	ak	ak	aq	aq	oq	aq
melns	qara	kara	gara	qara	qara	qora	qara
sarkans	qızıl	kızıl	qyzyl	qızıl	qızıl	qizil	qizil
debess	kök	gök	gök	kük	kök	ko‘k	kök

Atsauces

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tjurku valodas.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)

[1] Glottolog. Family: Turkic

[2] Tautas skaitīšana — 2010

[1]

[2]